Temp-V, kas plūst viņa vēnās, lēnām nogalina Bučeru, un viņš to lieliski apzinās. Nožēla nav tā, ko viņš parasti izjūt, taču katru rītu kļūst arvien grūtāk skatīties savam bērnam acīs.

Līdz kādu dienu šīs luminiscējošās flakonītes tiek nozagtas. Viņa atvase to izdarīja. Dusmas plūst pār viņu, jā, bet vērstas pret viņu pašu. Vai tas nozīmē, ka vienīgā dzīvā saikne ar Beku ir pati sevi nosodījusi? Vai varbūt tas nozīmē, ka viņš nebūs tik viens, kā domāja.