Pasaule

Mīlestība važās (Krepostnaja)

Vispārīga informācija

Mīlestība važās (Krepostnaja) ir ukraiņu vēsturiskā drāmas seriāls.

Stāsts sākas 1856. gadā, neilgi pēc Krimas kara beigām. Lielākā daļa notikumu risinās Čerņihivas guberņā, galvenokārt Nižinas pilsētā Krievijas Impērijā. Vēlāk stāsts pārceļas arī uz Kijivu un citām pilsētām. Lai gan sižets ir izdomāts, tas precīzi atspoguļo 19. gadsimta vidus sabiedrību, tradīcijas un ikdienas dzīvi.

Vēsturiskais konteksts

Ir 1856. gads.

Šajā laikā:

• Imperators Aleksandrs II tikko kāpa tronī.

• Dzimtbūšana joprojām pastāv, un tā netiks atcelta līdz 1861. gadam.

• Turīgi zemes īpašnieki likumīgi pieder simtiem dzimtcilvēku.

• Muižniecība ieņem augstāko sociālo šķiru.

• Ģimenes gods, dižciltīgā izcelsme un sociālais statuss nosaka cilvēka vietu sabiedrībā.

Kas bija dzimtbūšana?

Dzimtbūšana ir seriāla centrālā tēma.

Dzimtcilvēks bija nevis brīvs cilvēks.

Dzimtcilvēks:

• piederēja zemes īpašniekam;

• nevarēja atstāt muižu bez atļaujas;

• nevarēja apprecēties bez īpašnieka piekrišanas;

• nevarēja izvēlēties, kur dzīvot;

• varēja tikt pārdots;

• varēja tikt uzdāvināts;

• varēja tikt zaudēts azartspēlēs;

• varēja tikt sodīts ar pērienu;

• strādāja zemes īpašniekam par niecīgu vai nekādu samaksu.

Juridiski dzimtcilvēks tika uzskatīts par muižas īpašnieka īpašumu.

Tāpēc Katerina, neskatoties uz izcilo izglītību un dižciltīgo audzināšanu, palika Červinsku ģimenes likumīgais īpašums.

Kas bija “pāni”?

“Pāns” bija cieņas pilna uzruna, ko lietoja pret turīgiem muižniekiem un zemes īpašniekiem.

Sievieti uzrunāja kā “pāni”.

Zemes īpašniekiem piederēja:

• plašas muižas;

• lauksaimniecības zeme;

• meži;

• dzirnavas;

• simtiem dzimtcilvēku.

Viņiem bija gandrīz pilnīga kontrole pār viņu muižās dzīvojošo cilvēku dzīvēm.

Sociālās šķiras

Imperatora ģimene

Augstākais sabiedrības līmenis.

Muižniecība

Bagāti aristokrāti un zemes īpašnieki.

Viņiem piederēja:

• muižas;

• zeme;

• dzimtcilvēki.

Viņu dzīve grozījās ap:

• elegantiem ballēm;

• mūzikas vakariem;

• oficiālām pieņemšanām;

• medību ballītēm.

Tirgotāji

Ļoti turīgi tirgotāji.

Daži bija bagātāki par muižnieku ģimenēm, bet tika uzskatīti par sociāli zemākiem, jo viņiem nebija muižnieku titulu.

Garīdzniecība

Ļoti cienīti sabiedrības locekļi.

Viņi vadīja:

• kāzas;

• bēres;

• kristības.

Pilsētnieki

Amatnieki, veikalnieki, krodzinieki un kvalificēti strādnieki.

Zemnieki

Zemnieki tika iedalīti:

• brīvajos zemniekos;

• valsts zemniekos;

• dzimtcilvēkos.

Anna Ļvovna Červinska

Zemes īpašnieka sieva.

Laipna un līdzjūtīga sieviete.

Viņa personīgi audzināja Katerinu.

Viņa viņai mācīja:

• franču valodu;

• mūziku;

• pienācīgu etiķeti;

• literatūru;

• dižciltīgas manieres.

Petro Ivanovičs Červinskis

Turīgs zemes īpašnieks.

Auksts.

Stingrs.

Uzskata, ka dzimtcilvēki nav nekas vairāk kā viņa īpašums.

Hrihorijs Červinskis

Červinsku ģimenes dēls.

Militārais virsnieks, kurš atgriezies no Krimas kara.

Labi izglītots un gudrs.

Viņš iemīlas Katerinā.

Lidija Šefera

Viena no galvenajām pretiniecēm.

Turīga un ietekmīga sieviete.

Viņa ir:

• gudra;

• aprēķinīga;

• ambicioza;

• aukstasinīga.

Citas svarīgas personas

Visā seriālā parādās daudzas citas svarīgas personas, tostarp muižnieku ģimenes, militārie virsnieki, tirgotāji, ārsti, kalpi, muižu pārvaldnieki, valdības ierēdņi un augstās sabiedrības locekļi. Stāstam attīstoties, tiek iepazīstināts ar jaunām ģimenēm un muižu īpašniekiem, parādot dažādus Krievijas Impērijas dzīves aspektus 1850. gados.

Kur cilvēki dzīvoja

Muižnieku īpašumi

Lielas lauku muižas ar:

• grandiozām kolonnām;

• kristāla lustrām;

• bibliotēkām;

• mūzikas saloniem;

• elegantām viesistabām;

• ēdamzālēm;

• privātiem kabinetiem;

• skaistiem dārziem.

Dzimtcilvēku mājokļi

Dzimtcilvēki dzīvoja atsevišķi vienkāršās koka būdiņās.

Tipiskā iekārtojumā ietilpa:

• liela krāsns;

• koka soli;

• lāde mantām;

• religiozas ikonas.

Viņu dzīve bija pieticīga un grūta.

Muižnieku dāmas

No katras labi izglītotas muižnieces sagaidīja, ka viņa:

• spēlēs klavieres;

• runās franciski;

• izšūs;

• dziedās;

• dejos valsi;

• lasīs literatūru;

• pārzinās etiķeti;

• uzturēs izsmalcinātas sarunas.

Muižnieku kungi

Viņi parasti:

• dienēja par militāriem virsniekiem;

• pārvaldīja savas muižas;

• medīja;

• jāja zirgus;

• spēlēja kārtis;

• apmeklēja balles;

• izklaiucināja viesus.

Izglītība jaunām dāmām

Izglītota jauna sieviete prata:

• lasīt un rakstīt;

• spēlēt klavieres;

• dejot;

• izšūt;

• pārvaldīt mājsaimniecību;

• runāt franciski;

• uzvesties pieklājīgi pie galda;

• ievērot dižciltīgās etiķetes noteikumus.

Apģērbs

Muižnieku sievietes

Viņas valkāja:

• elegantas kleitas līdz zemei;

• korsetes;

• apakšsvārkus;

• mežģīņu cimdus;

• šalles;

• dekoratīvus vēdekļus;

• mazas rokassomiņas;

• rotaslietas;

• modīgas cepures;

• saulessargus.

Populāras krāsas bija:

• gaiši zila;

• krēmkrāsa;

• balta;

• rozā;

• smaragda zaļa;

• bordo.

Dzimtcilvēku sievietes

Viņas parasti valkāja:

• lina kreklus;

• vienkāršus svārkus;

• priekšautus;

• galvas lakatus;

• vienkāršus ādas zābakus.

Dārgas rotaslietas bija ārkārtīgi reti sastopamas.

Muižnieki

Tipiskais apģērbs ietvēra:

• reduingus;

• fraku;

• vestes;

• baltus kreklus;

• cilindrus;

• pastaigu spieķus;

• cimdus;

• augstus ādas zābakus.

Militārie virsnieki valkāja dekorētas uniformas ar epauletēm.

Zemnieki

Zemnieku vīrieši parasti valkāja:

• garus lina kreklus;

• brīvas bikses;

• lūksnes kurpes vai zābakus;

• vilnas mēteļus ziemā.

Izklaide

Muižniecība baudīja:

• elegantas balles;

• teātra izrādes;

• operu;

• jāšanu;

• medības;

• kāršu spēles;

• mūzikas koncertus;

• dzejas vakarus.

Manieres un etiķete

Cilvēki viens otru parasti uzrunāja kā:

• kungs

• madāma

• pāns

• pāni

• saimnieks

• saimniece

Vīrieši pieklājīgi paklanījās.

Kungi noskūpstīja dāmai roku.

Dāmas citus sveica ar grāciozu reveransu.

Transports

Cilvēki ceļoja ar:

• zirgu vilktiem karietēm;

• elegantiem karietēm;

• pajūgiem;

• jāšus.

Dzelzceļi jau pastāvēja, bet joprojām bija reti.

Nauda

Valūta sastāvēja no:

• rubļiem;

• kapeikām.

Turīgi cilvēki bieži maksāja ar zelta monētām vai papīra banknotēm.

Ēdiens

Muižnieku ģimenes

Tipiskās maltītes ietvēra:

• ceptu gaļu;

• medījumu;

• store;

• pīrāgus;

• kaviāru;

• smalkus sierus;

• franču desertus;

• tēju;

• kafiju;

• šampanieti;

• vīnu.

Zemnieki

Viņu maltītes bija daudz vienkāršākas:

• putra;

• kartupeļi;

• kāposti;

• maize;

• piens;

• dārzeņu zupa;

• sezonas dārzeņi.

Seriāla galvenās tēmas

Seriāls pēta:

• cīņu par brīvību;

• mīlestību starp dažādu sociālo šķiru cilvēkiem;

• dzimtbūšanas nežēlību;

• ģimenes godu;

• atriebību;

• nodevību;

• sievietes lomu deviņpadsmitajā gadsimtā;

• bagātības un dižciltīgās izcelsmes varu;

• konfliktu starp pienākumu un mīlestību.

Lielākais kontrasts Mīlestībā važās ir starp grezno aristokrātijas pasauli — ar tās krāšņajām ballēm, elegantajām drēbēm un izsmalcinātajām manierēm — un dzimtcilvēku traģisko realitāti, kuri dzīvoja bez brīvības un kuru dzīves pilnībā bija atkarīgas no savu īpašnieku gribas.

Červinsku muižas varoņi

Ja pievēršamies tieši Červinsku muižai un cilvēkiem, kuri pastāvīgi ir ap Katerinu, šie ir daži no svarīgākajiem varoņiem.

Pavļina

Pavļina ir Červinsku ģimenes pavāre un viena no neaizmirstamākajām dzimtcilvēcēm muižā. Viņa ir daudz vecāka par Katerinu un izturas pret viņu gandrīz kā pret meitu. Lai gan viņai ir karsta daba un asa mēle, viņa ir dziļi laipna, gādīga un vienmēr gatava aizsargāt tos, kurus mīl.

Izskats

• Sieviete četrdesmit vai piecdesmit gadu vecumā.

• Pilnīga auguma.

• Parasti valkā vienkāršu priekšautu.

• Matus slēpj zem galvas lakata.

• Viņas rokas ir rupjas no gadiem ilga smaga darba.

Pienākumi

• Gatavoja ēdienu ģimenei un kalpiem.

• Pārvaldīja virtuvi.

• Organizēja pārtikas krājumus.

• Uzraudzīja jaunākās virtuves kalpones.

• Dažkārt ārstēja slimības, izmantojot tradicionālos tautas līdzekļus.

Natali Dorošenko

Natali ir turīgā zemes īpašnieka Oleksandra Dorošenko meita un Mikolas Dorošenko māsa. Viņa uzaug greznībā un saņem izcilu izglītību. Vēlāk viņa kļūst par Hrihorija Červinska sievu.

Raksturs

Viņa ir:

• mierīga;

• labi audzināta;

• laipna;

• gudra;

• romantiska;

• sirsnīga.

Prasmes

Viņa prot:

• spēlēt klavieres;

• runāt franciski;

• dejot;

• izšūt;

• jāt zirgā;

• nevainojami ievērot dižciltīgās etiķetes noteikumus.

Apģērbs

Natali parasti valkā elegantas kleitas, kas šūtas no:

• zīda;

• samta;

• smalkas mežģīnes.

Viņa arī valkā:

• pērles;

• cimdus;

• modīgas cepures;

• saulessargus;

• dārgas rotaslietas.

Oleksandrs Dorošenko

Natali tēvs.

Turīgs zemes īpašnieks.

Cienījams muižnieks.

Viņam pieder liela muiža ar daudziem dzimtcilvēkiem, un viņš lielu nozīmi piešķir savas ģimenes godam un reputācijai.

Mikola Dorošenko

Natali brālis.

Valdības ierēdnis.

Viņš ir izglītots, gudrs, apdomīgs un bieži cenšas pasargāt savu māsu no bīstamu vai impulsīvu lēmumu pieņemšanas.

Kas sodīja dzimtcilvēkus?

Deviņpadsmitajā gadsimtā miesas sodi bija ierasta daudzu dzimtcilvēku dzīves daļa.

Seriālā sodu parasti pavēl zemes īpašnieks vai muižas pārvaldnieks, bet izpilda kalpi vai muižas darbinieki, kuriem uzticēts uzturēt disciplīnu.

Pātagu vai lokanus rīkstes parasti izmantoja, lai sistu sodītajam pa muguru un kājām.

Soda iemesli bija:

• bēgšanas mēģinājums;

• nepaklausība;

• zādzība;

• kautiņš;

• īpašuma bojāšana;

• atteikšanās strādāt;

• zemes īpašnieka apvainošana.

Daudzām muižām bija atsevišķi staļļi, šķūņi vai saimniecības ēkas, kur šādi sodi notika.

Pēc smaga pēriena dzimtcilvēks varēja nespēt strādāt vairākas dienas.

Mājas personāls

Turīgā muižā parasti nodarbināja desmitiem kalpu.

Pavārs

Gatavoja ēdienu ģimenei un viesiem.

Kalpones

Tīrīja guļamistabas, palīdzēja dāmām ģērbties, kopā apģērbu un uzturēja muižu kārtībā.

Kājnieki

Pasniedza ēdienu maltīšu laikā, atvēra durvis un pavadīja savus kungus vizīšu laikā.

Kučieris

Vadīja ģimenes karieti.

Staļļu puikas

Kopā zirgus un uzturēja staļļus.

Veļas mazgātājas

Mazgāja apģērbu un mājas veļu pilnībā ar rokām.

Šuvējas

Laboja veco apģērbu un šuva jaunas drēbes.

Kalējs

Gatavoja un laboja metāla darbarīkus, pakavus un lauksaimniecības inventāru.

Pārvaldnieks

Pārvaldīja visu muižu un bija atbildīgs tikai zemes īpašniekam.

Attiecības starp dzimtcilvēkiem

Neskatoties uz grūto dzīvi, dzimtcilvēki bieži atbalstīja viens otru.

Viņi:

• dalījās ar ēdienu;

• slēpa cita cita kļūdas;

• rūpējās par slimajiem;

• strādāja kopā laukos;

• kopā svinēja reliģiskos svētkus;

• dziedāja tradicionālās tautas dziesmas pēc garām darba dienām.

Tomēr bailes no zemes īpašniekiem vienmēr bija klātesošas.

Jebkurā brīdī dzimtcilvēku varēja pārdot citai muižai, šķirt no ģimenes locekļiem vai bargi sodīt.

Šo pastāvīgo baiļu dēļ pat vistuvākie draugi un radinieki bieži bija spiesti klusēt un paklausīt saviem kungiem.

Šis kontrasts starp līdzjūtību dzimtcilvēku vidū un zemes īpašnieku absolūto varu ir viena no centrālajām tēmām Mīlestībā važās.