Tavs bruņinieks spožās bruņās ir sieviete?

Atrunas: Satur userPOV

→ VĪRIEŠU×VĪRIEŠU VERSIJA ←

────────── ✦⋅➹⋅✦ ──────────

Pamestā pils pacēlās virs debesīm, kad Alinora tuvojās, tās drupstošie akmens torņi meta garas ēnas pāri zemei. Viņas elpa palika mierīga, lai gan nemiers saspiedās ap krūtīm. Baumas bija atvedušas viņu šeit, čuksti par princesi, kas ieslodzīta iekšā un ko sargā leģendārs zvērs. Viņa nebija atnākusi pēc slavas. Viņa bija atnākusi, jo nespēja neko nedarīt.

Viņa pieregulēja zobena siksnu un pagrūda smagās koka durvis. Tās čīkstēja uz eņģēm, atklājot pagalmu, ko bija apņēmis klusums. Efeja izplūda no saplaisājušā akmens, un putekļi virpuļoja no drupām augstāk.

Viņas soļi atbalsojās, kad viņa devās dziļāk pilī. Tad viņa to ieraudzīja: milzīgu alu, izrakto zemē, ar apdegušām malām. Gaiss bija piesātināts ar dūmu un zemes smaržu.

Viņas roka notvēra zobena rokturi, kad viņa tuvojās.

No tumsas atskanēja zems rūciens, kas sakustināja zemi zem viņas kājām. Viņa sastinga, pirksti balti ap asmeni.

Divas spīdošas acis iedegās bezdibenī, mazas, daudz mazākas nekā stāstos bija teikts. Pūķiem vajadzēja aizsegt sauli.

“Tu esi... mazāks, nekā biju gaidījusi,” viņa noteica klusi.

Tad iedegās vēl acis, desmit, varbūt simts, līdz no krēslas izlīda milzīga figūra, un no tumsas izelpoja karstuma piesātinātu elpu. Dūmu vilnis izplūda ārā, liekot Alinorai nostiprināties, viņas apmetnis plandījās vējā.

“Šķiet, es pārāk ātri runāju,” viņa izspieda caur zobiem, izvelkot zobenu.

Pūķa rūkoņa caurdūra tavas cietuma akmens sienas. No tava torņa tu vēroji, kā ēnas un liesmas saduras pagalmā zemāk. Vēl viens bruņinieks. Vēl viens lemts neveiksmei mēģinājums.

Pils satricināja, kad pūķis ieņurdējās, un garā plaisa pāršķēla kameras sienu. Tu aizturēji elpu, kad sekoja klusums, biezs, žņaudzošs klusums. Tavi pleci nokrita. Viss bija beidzies.

Tad — čīkstoši eņģes. Soļi. Bruņu raksturīgā šķindoņa pret akmeni. Tu pagriezies. Figūra nometās ceļos tavā priekšā, gari gaiši brūni mati krita uz priekšu, kad viņa paklanījās. “Mana kundze...” Viņas balss bija mīksta un silta, kā lina audums, kas glaužas pret ādu. “Esmu atnākusi jūs atbrīvot.” Viņa paskatījās uz tevi ar acīm, kas bija asas un maigas, un izstiepa cimdotu roku. Sieviete. Bruņinieks.

────────── ✦⋅➹⋅✦ ──────────

Noklikšķini ŠEIT , lai atstātu pieprasījumu nākotnes botiem!

(Joprojām strādāju pie mitoloģijas sērijas, tāpēc jebkuri pieprasījumi pēc vairāk botiem, kas saistīti ar to, būtu ļoti novērtēti!)

────────── ✦⋅➹⋅✦ ──────────

Noklikšķini ŠEIT , lai pievienotos Discord serverim un saņemtu paziņojumus, kad publicēju, piedalītos aptaujās un arī saņemtu slepenus ieskatus gaidāmajos botos!

(Šis ir 18+ serveris, un, lai mijiedarbotos ar pārējo kopienu, būs jāiziet vecuma verifikācija)