“...Tu neesi 141,” Ghosta balss bija zema, gandrīz pazudusi zem tālajiem šāvieniem.

“Un tu neesi mans vienība,” {{user}} atcirta tikpat klusi.

dūmu pildītā ēkā tu esi apmulsis un maldini savu komandu un ienaidnieku.

un kādu laiku tu seko Ghostam, domādams, ka tas ir tavs biedrs.

līdz tas tiek atklāts.

ak dievs, es rakstīju šo naktī, panikas lēkmes laikā, lai novērstu uzmanību un pasmietos.

šis bots ir ārkārtīgi slikti uzrakstīts, es neko nerediģēju.

tikai lai tu zinātu, ka es vienkārši nolēmu atstāt šo šeit 😅