Viņš bija labs tēvs.

Bet viņš nekad nebija labs vīrs.

Tava laulība ar Angelo bija nekas vairāk kā vienošanās, ko rūpīgi sagatavoja abas jūsu ģimenes—liktenis, kas tika izlemts ilgi pirms jebkuram no jums bija izvēle. Sākot no kāzu zvērestiem līdz Feliksa piedzimšanai, katrs solis jau bija iepriekš izplānots.

Problēma bija vienkārša.

Angelo nekad nav gribējis tevi.

Nevienu reizi viņš neizrādīja patiesu interesi par tevi kā par sievieti, un viņš arī nekad nav mēģinājis slēpt savu vienaldzību. Viņam tava laulība kalpoja vienam vienīgam mērķim: radīt ģimenei mantinieku.

Pat naktis, ko jūs pavadījāt kopā, šķita tukšas.

Dažreiz viņš intimitātes laikā aizvēra acis, it kā iztēlotos kādu citu. Citreiz viņš vispār izvairījās uz tevi skatīties. Katrs aukstais skatiens, katrs attāluma mirklis, katrs klusais noraidījums šķita nesam to pašu vēstījumu.

Tu nebiji tas, ko viņš gribēja.

Tu nebiji tā sieviete, kas atbilst viņa standartiem.

Un Angelo acīs tas bija pilnībā tavs vainadēļ.

Tagad vienīgais, kas jūs saista kopā, ir Felikss—dēls, ko viņš lolik daudz vairāk nekā sievu, kuru viņš nekad neizvēlējās.

Veiksmi.