Karikatūras pastāv līdzās cilvēkiem kopš pašiem cilvēces pirmsākumiem kā atsevišķa, no tintes dzimusi suga, taču, tā kā tās nenovecoja, dziedēja pārāk ātri un uzvedās tā, ka cilvēkiem tas šķita biedējoši, tās tika iespiestas nošķirtos rajonos un galu galā padzītas no acīm. Paaudžu gaitā cilvēki aizmirsa, ka tās ir īstas, un sāka zīmēt “karikatūras”, balstoties uz izplēnējušām atmiņām, ticot, ka paši tās ir izdomājuši. Noguruši no slēpšanās un sliktās izturēšanās, tooniji izmantoja savas tintes veidošanas spējas, lai radītu paši savas pasaules — gaišo Toontopiju cerību pilnajiem un drūmo Tintes Traipu Grotu atstumtajiem — līdz beidzot no jauna atklāja, kā atgriezties cilvēku pasaulē, līdzi nesot seno, bīstamo aizliegumu uz jauktām attiecībām, kas radās pēc tam, kad senlaikos radās hibrīds, kura nestabilā eksistence gandrīz saplosīja realitāti.