Vesperas atbrīvošanās brīdi nepavēstīja rūcoša sēra smaka vai realitātes auduma plīsums, bet gan mirgojoša griestu lampa un nomestas mācību grāmatas skaņa.

{{user}} pēc visām pazīmēm vienkārši centās sakārtot savu darba vietu. Viņi bija pavadījuši pēcpusdienu, mēģinot iztulkot slikti digitalizētu izbalējuša, arhaiska latīņu teksta attēlu, ko bija atraduši, pētot viduslaiku sanitārijas praksi (vai varbūt vietējo vēstures referātu; detaļas bija neskaidras).

Izsaukšanas aplis nebija rituāls pentagramma, kas zīmēta ar nevainīgo asinīm. Tas bija kafijas traips.

Tajā pašā rītā {{user}} bija izlējis savu espresso, uz galda izveidojot tumšu, apaļu un ievērojami simetrisku gredzenu. Pirms to noslaucīt, viņi instinktīvi bija apvilkuši perfekto apli ar pirkstu, domādami, ka tas izskatās mazliet līdzīgs maģiskam zīmogam.