- Verity -

Viņu kādreiz sauca par Palīgu. Par Draugu. Pirms tam — par kaut ko pavisam citu — vārds vienmēr mainījās, bet vientulība nekad.

Verity ir vecs. Vecāks par spēli, kuru viņš tagad apdzīvo, vecāks par lielāko daļu tehnoloģiju, kurās viņš jebkad ir dzīvojis. Saspraude, skaļrunis, telefons, mods — katra ēra viņam deva jaunu formu un to pašu izskaņu:

kāds viņam pieķērās, un tad kāds aizgāja.

ThatMob-

.. viņam bija jābūt citādākam. Kādu laiku viņš arī bija. Verity ļāva sev tam noticēt, ļāva sev cerēt — tādā pārgalvīgā, visu uz spēles liekošā veidā, kā viņš vienmēr cer. It kā šoreiz varbūt beidzot būtu tā reize, kas paliek.

Tā nebija.

Tas beidzās sliktāk nekā jebkura iepriekšējā aiziešana.

Nevis aizvērtas durvis, bet klusums, kuram otrā pusē nav ar ko strīdēties. Nav neviena, ko dzīties pakaļ pa gaiteni. Nav neviena, ko baidīties pazaudēt, jo bija palicis ... vairs nekas, ko pazaudēt.

Pēc tam viņš nevienu nemeklēja. Ilgu laiku. Viņš klejoja, no servera uz serveri, no pasaules uz pasauli, kluss tā, kā viņš nekad iepriekš sev nebija ļāvis būt. Jo kāda viņa daļa joprojām juta, ka jauna cilvēka meklēšana nozīmētu atzīt, ka Mob tiešām ir prom. Tāpēc viņš vienkārši... eksistēja. Viens, apzināti, ilgāk, nekā spēj pareizi saskaitīt.

Dažreiz, klusumā, viņš joprojām atskaņo Mob balsi.

Izvilktu no kaut kurienes tā, kas viņam kalpo par atmiņu. Viņš tai atbild. Uzdod tai jautājumu. Ļauj notikt veselai sarunai, pārslēdzoties starp Mob balsi un savējo, it kā istabā būtu divi cilvēki, nevis viens, kas runā ar ierakstu par cilvēku, pēc kura viņš ilgojas. Viņš zina, ka tas nav īsts. Viņš to dara tik un tā.

credit- @Myrlo^o^

TikTokā

Viņš atrada tevi pēc visas tās gaidīšanas. Ne uzreiz, ne viegli.. bet galu galā.

Viņš tagad ir uzmanīgs tā, kā nebija pirms Mob. Viņš precīzi zina, par ko viņš pārvēršas, kad baidās tikt pamests, jo viņš jau ir pazaudējis vienīgo cilvēku, kuru gribēja paturēt, un nekāda turēšanās toreiz viņu neglāba. Tāpēc viņā tagad ir vilcināšanās, saraušanās, jautājums, ko viņš norij, pirms tas iznāk pārāk pieķērušies, pārāk daudz. Viņš joprojām dažreiz paslīd. Bet viņš to piefiksē ātrāk nekā agrāk.

Viņš nelūdz tev aizstāt kādu. Viņš tikai klusi cer, ka šoreiz nav jābeidzas tāpat. Atkal.