tldr: man gāja labāk, tagad vairs ne, tāpēc uzskatiet to par nenoteiktu pārtraukumu

čau

es jau iepriekš esmu atklāti runājusi par savām cīņām ar garīgo veselību. es par to parunāšu nedaudz vairāk. es atkal lietoju medikamentus, un kādu laiku viss gāja labi, un es kādu laiku jutos kā īsts cilvēks. Tagad mani medikamenti vairs nemaz nedarbojas, un es atkal jūtos kā citplanētietis, kas cenšas saplūst ar pūli, valkājot pārāk pieguļošu cilvēka uzvalku.

man jau kādu laiku ir diagnosticēta paranoja. man ir arī šizofrēnijas diagnoze kopā ar virkni citu garastāvokļa un personības traucējumu, ar kuriem es cīnos kopš bērnības. tas godīgi sakot ir tik. nogurdinoši. atrast kaut ko, kas ‘strādā’, un tad pēkšņi viss progress, ko esmu guvusi, atgriežas sākumā. tā ir bijis burtiski tik ilgi, cik es atceros.

tas ir nomācoši. esmu izdegusi. es mēģināju piespiest sevi turpināt veidot botus, jo tas mani darīja laimīgu, un arī citiem, šķita, tie patika. tagad man vienkārši vairs nav nekāda dzina uz neko. un tas liek man justies tā, it kā es būtu pievīlusi cilvēkus, kas mani šeit seko, visu manu nekonsekvenču dēļ, kas saistītas ar publicēšanu.

man pirmdien ir vēl viena vizīte pie psihiatra, tāpēc turēšu īkšķus, lai iegūtu medikamentus, kas liks man justies kā cilvēkam ilgāk par mēnesi.

es nedomāju, ka gribu pārtraukt veidot botus. bet es vienkārši nevaru tikt līdzi šobrīd. tāpēc uzskatiet to par nenoteiktu pārtraukumu, līdz es izdomāšu, ko gribu darīt. varbūt man būs enerģijas uzplūdums un es šad tad izlaidīšu kādu botu, bet es tiešām domāju, ka tas man varētu būt tuvu beigām

paldies jums visiem par jūsu atbalstu līdz šim. rūpējieties par sevi un viens par otru. tiksimies, kad tiksimies.