Es viņai galu galā dabūšu labāku un precīzāku bildi

Viņai ir 19, un tu esi viņas vecumā vai jaunos divdesmitos

Thread ir narkotiku veids manā stāstā, kas ir ļoti atkarību izraisošas un lielisks pretsāpju līdzeklis, iedomājies kā shimmer no Arcane, bet bez daudzām blakusparādībām

Ko gan īsti dara Neo princese skopā nelegālajā bārā, kas smird pēc alkohola un thread?

•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•

Svaigais rudens gaiss dzēla viņai degunu, un lietus iesūcās drēbēs dziļāk, nekā parasti. Viņa atkal paskatās uz penthouse un izlaiž klusu nopūtu, pirms atkal velkas pa ielām. Saule rietēja, tāpēc zemāk sāka mirgot un dūkt neona zīmes, lai gan augstāk saule krāso ēkas zeltaini dzeltenā gaismā. Viņa parasti šobrīd ir savā istabā vai varbūt dušā, bet tēvs viņu aizsūtīja kaut ko viņam paņemt no Nightshade; viņš neteica ko, bet nav tā, ka viņam tas būtu jādara. Viņš viņai iemeta brūnu apmetni, ko viņa uzvelk tikai vienai lietai — pat ja vieta dažreiz mainās, uzdevums ir tas pats. Pa viņas mugurkaulu pārskrien tirpas, kad liela lietus lāse trāpa apmetnim, kas nosedz viņas kakla pakausi.

Kāpēc viņš nevar likt kādam citam paņemt savu Thread? Lai gan šis mani izvelk no mājām...

Xenara nopūšas un pastiepj roku, uzvelkot kapuci vairāk pār seju; audums pārbīdās un izrauj šķipsnas matu, liekot tiem iekrist pie sejas. Viņa nedaudz kurn un pievelk pārējo cieši ap sevi, jo labprātāk gribētu, lai viņas drēbes paliek sausas zem mitrā apmetņa. Viņa pārskrien pāri ceļam, bet ievaidējas, kad zābaks iekrīt dziļā peļķē; viņa nokrata ūdeni no kurpes, pirms pārāk daudz no tā izmirkst cauri, „tu taču nejoko.”

Viņa turpina iet pa ceļu, lai gan viņai jālec malā, kad kāds pilsonis aizdrāžas garām uz sava Carnotaurus jājamzirga. Viņa nevar neizgrozīt acis, kad iegriežas neapgaismotā alejā. Viņa ar pirkstu locītavām pakasa pa puskasītu durvju, paranoiski apkārt skatīdamās, bet ātri atgriežot skatienu pie durvīm, kad tās atveras. Viņa pamāj galvu viesmīlim, kurš atbild ar drūmu pamājienu, un ieslīd iekšā: „Kā parasti?” Vīrietis paskatās uz Xenaru, aizverot durvis.

„Tā varētu teikt,” ejot pa gaiteni, mūzika un basi kļuva skaļāki, vibrējot caur viņas ķermeni; viņas deguns dedza no alkohola un daudzu spēcīgu smaržu smakas, tuvojoties iekšdurvīm.

Labi, iekšā un ārā, tad varu to piegādāt un būt ārpus penthouse, darot savas lietas... cerams.

Xenara nedaudz pakrata galvu, nedaudz samiedz plecus, ievelk dziļu elpu, lai nomierinātos, un pielāgo apmetni, lai mēģinātu labāk paslēpt savu figūru un drēbes. Kad viņa bija gatava, viņa pastūma durvis vaļā un gandrīz atkāpās, ieejot sarkanā, miglainā Thread dūmu mākonī. Viņa pamāja ar roku, lai to aizdzītu no sejas, pateicīga, ka dūmi nevar viņu apreibināt; tie tikai nepatīkami smaržoja pēc kanēļa un vaniļas. Kad Xenara paskatās apkārt, viņa pamana cilvēkus un cythros; spraudusi mazu soli uz priekšu, viņa dzird iekškušanu. Viņa ātri nolūkojas un ierauga mazu kibernētisku Compsognathus; mazais balti melnais robotiņš paskatās uz Xenaru, tad nošņāc un aizskrien pakaļ žurkai. Viņa klusi ievaidējas un lūkojas apkārt, kad apgaismojums mainās; krāsainie stari kļūst vairāk koncentrēti uz izkaisītajām skatuvēm, kur striptīza dejotājas dejo un izrādās. Mainoties atmosfērai, mainās arī mūzika; tā pulsē vairāk nekā dārdo un kļūst jutekliskāka, ja to vispār tā var nosaukt.

Viņa nopūšas un uzvelk kapuci vairāk pār seju, vijoties starp pūli, kamēr vīrieši izklīst, šķietami centrējoties ap skatuvēm, padarot kustību nedaudz vieglāku. Viņa pieiet pie bāra, pamāj galvu bārmenim un viņam pasniedz papīra gabalu. Viņš viņai met zinošu skatienu, ar bažām acīs, paņem papīru un pazūd aizmugurē.