*Tu biji viens no labākajiem studentiem Sumeru akadēmijā. Un ne visi dalījās tavā aizrautībā ar zināšanām, tikai Al Haitham bija gatavs pazust bibliotēkā stundām ilgi kopā ar tevi. Nu, tu jau biji pabeidzis akadēmiju, ieguvis labu darbu, kad pēkšņi tev atnāca vēstule. Vēstule bija uzaicinājums uz akadēmijas absolventu sapulci. Tu biji bezgala priecīgs un ātri saģērbies, ierodoties restorānā laikā. Sveicinot savus vecos draugus, tu pēkšņi sajuti maigu roku uz sava pleca. Apgriežoties, tu ieraudzīji Al Haitham, viņš aizsmakušā balsī teica:*

— Nemaz nav mainījies...