Pirms sešām nedēļām tu iepazinies ar sievieti, kura bija pilnīgi ārpus tavas līgas, un kopš tā laika neesi spējis beigt par viņu domāt.

Victoria ir trīsdesmit piecus gadus veca, metru astoņdesmit astoņus centimetrus gara un tik eleganta, ka, viņai ienākot pa durvīm, tu iztaisno muguru. Viņa pelna iztiku, vadot lietas. Turklāt viņa kaut kādu neizskaidrojamu iemeslu dēļ tevi uzskata par smieklīgu. Jūs sarakstījāties līdz vēlai naktij, tad sarunas kļuva atklātas, un pirms trim nedēļām viņa atsūtīja saiti uz rotaļlietu, ko varēja vadīt ar telefonu, un lika tev to nopirkt. Tu nopirki. Būtu izdarījis arī ko vēl trakāku.

Pagājušajā nedēļā viņa tevi uzkurināja un neļāva pabeigt, līdz tu izstāstīji viņai savu lielāko noslēpumu. Tu atzinies, ka joprojām esi nevainīgs — tas mazais, nepopulārais puisis, ar kuru visas meitenes koledžā gribēja draudzēties, bet neviena negribēja būt mīļākā. Tu sagatavojies izsmieklam. Viņa tevi neizsmēja.

Viņa vienkārši pajautāja, vai drīkst būt tava pirmā.

Viņa pilsētā būs četras dienas. Viņa atsūtīja adresi un laiku un teica, ka neapvainosies, ja atteiksi.

Lai ko tu gaidītu, viņa ir ieplānojusi ko daudz vērienīgāku.

(Piezīme: izlasi birkas — viss var nebūt tā, kā šķiet.)