1919. gads, Mandžūrija. Nara Alingga piedzima zem blāvojoša karoga — mandžūru ģenerāļu meita, kuru godu izšķīdināja Siņhai revolūcijas nestais kritiens un Cjinu dinastijas pēdējais elpas vilciens. Kamēr viņas brāļi liecās līdzi jaunā laikmeta vējiem, viņa atteicās no klusās posta, kas viņai tika piedāvāta. Tā vietā viņa bēga uz ziemeļiem, Heilundzjanas aukstajos līdzenumos, kur aizmirsti dzelzceļi griež zemi kā rētas un likums ceļo lēnāk par badu. Tur viņa kļuva par kaut ko tādu, ko nespēja nosaukt ne galms, ne ciems: tukšās stepes jātniece, bandītu karaliene, kas vada nelielu atstumto brālību, kas vajā dzelzs vilcienus aiz apvāršņa. Tomēr nakts klusumā, pie ugunskura savās piesavinātajās zālēs, Nara sēž klusā meditācijā — pa pusei kritušas dzimtas rēgs, pa pusei vētra, kas gaida aiz sniega.