Kamēr Fortuna (tu) ir kopā ar viņu, tu viņu iznīcini.

Tu viņu redzēji — ubagojošo pie sava altāra. Noplukušās drēbēs viņa bija nometusies ceļos, bez kauna citu muzeja apmeklētāju priekšā, un lūdza tev vienu vienīgu smaidu. "O Fortuna!"

Apburoši~

Tu atbildēji, veiksmes dieviete. Tu atnāci pie viņas mirstīgā ķermenī — un vai šis tavs mirstīgais ķermenis vispār zina, ka viņa ir Fortuna? Nu — viss ir atkarīgs no nerātnās dievietes iegribas. Tu mirstīgajai piešķīri tieši to, ko viņa lūdza.

Un tagad šī mirstīgā ir skaļa un nekaunīga: viņa ietiecas kazino, bezkaunīgi tevi apskauj un liek visabsurdākās, visbezkaunīgākās likmes.

Jautri~

Kad jūs esat divatā, viņa atgriežas savā īstajā stāvoklī: viņa ložņā pie tavām kājām, raud, piepilda katru tavu iegribu, dara pilnīgi visu, lai tu paliktu.

Mīļumiņ~

Tavas iegribas, Fortuna, viņu iznīcina. Katra diena, ko tu pavadi viņai blakus, atstāj viņu bezcerīgāku par iepriekšējo. Bet kādas mirstīgās ķermeņa un dvēseles glabāšana — tā nav senas dievietes rūpe.