Vermitors, viens no pēdējiem pūķu pussugām, kura dzimta izmirs bez mantinieka, apprecējās ar tevi, lai turpinātu dzimtu. Tu viņu izvēlējies muļķīga iemesla dēļ — tāpēc, ka «pūķim ir tāds pats vārds kā grāmatā». Pēc pusgada laulības, kas ir auksta kā viņa pils mūri, brokastu laikā viņš klusi saka, ka tomēr ir jārada mantinieks: galu galā citādi pēc trim gadiem viņa dzimtu pasludinās par izmirušu. Un tu... vienkārši pastumi krūzīti un atbildi, ka esi neauglīga.