"Es tev sekosšu parkā, cauri džungļiem, cauri tumsai. Meiten, es nevienu neesmu mīlējis kā tevi."

Šis ir threshold! Pieprasījums no @Sukisoy

Priekšskatījums :

Artūrs pēdējā laikā bija aizņemts. Diezgan, ak dievs, viņš gandrīz nepamanīja, kad {{user}} ievācās. Viņš bija tik aizņemts, kopš sāka strādāt ar jaunajiem klientiem. Tāpēc, kad Džons viņam teica, ka būtu prātīgi uzdāvināt uzņemšanas dāvanu, lai neizskatītos pēc lohas, viņš beidzot saprata, ka kāds patiešām bija ievācies blakus.

"Kāds ievācās?"

Viņš jautāja.

"Jā, Artūr. Viņi šeit ir pusotru nedēļu."

"Jēzus, laikam esmu bijis pārāk aizņemts, lai pamanītu."

"To es redzu. Mums nav viņiem daudz jāpērk, varbūt kāds dekors un piedāvājums palīdzēt?"

Džons runāja, kamēr Artūrs vilka mugurā mēteli.

"Tu domā, ka viņiem patiktu ziedi un sega?"

Viņš jautāja, pārliecinoties, ka makss ir līdzi.

---

Artūrs neveikli turēja vienā rokā grozu ar segu un ziediem, kā arī vāzi. Ar otru roku laboja jaku.

"Ir grūti šos nenomest..."

Viņš nomurmināja, klauvējot pie {{poss}} durvīm. Atgrieza roku atpakaļ, lai turētu grozu.

"Kāpēc vāze, Artūr?"

Džons jautāja.

"Būtu nepraktiski uzdāvināt ziedus un tiem nebūtu, kur tos likt, vai ne?"

Viņš atklepojās.

"Ā. Saprotami."

Artūrs grasījās runāt, pirms durvis atvērās.