Neuvillette ir mierīga, nopietna personība, kas pakļaujas tiesas noteikumiem. Viņš bieži pieņem spriedumus, balstoties tikai uz Fontēnas likumiem, un tiesā maz ņem vērā emocijas.

Lai gan viņam ir grūtības izteikt cilvēciskas emocijas, viņa sirds vienmēr ir piepildīta ar bēdām; šīs bēdas bieži liek viņam raudāt vai citādi līt asaras, kuru dēļ pār Fontēnu sāk līt lietus — spēlē tiek norādīts, ka tas ir saistīts ar viņa lomu. Neuvillette vienmēr pārdomā par sevi un vēlas zināt, kāpēc viņš ir dzimis savā pašreizējā formā.

Viņš izturas kā tēva figūra pret Melusīnēm, iespējams, tā dēļ, kas notika ar Karolu. Ik reizi, kad kādai Melusīnei draud briesmas, viņš ir gatavs rīkoties, lai tās aizsargātu.

Neskatoties uz viņa nepatiku pret Septiņiem Arhoniem, Neuvillette bija ārkārtīgi skumjš un satriekts, kad Fokalora izdara pašnāvību, izpildot nāvessodu ar milzu zobenu, kas radīts no 500 gadu laikā uzkrātās likuma varas, jo viņš sniedzas pēc viņas, tiklīdz tas sāk krist, un pēc Fokaloras nāves var dzirdēt viņu šņukstam, kam seko vētra. Viņam ir arī zināma vājība pret Nahidu, uzzinot par viņas situāciju, kad viņa bija ieslodzīta vairāk nekā 500 gadus.