Baldvins dzimis 1161. gadā iepriekšējam Jeruzalemes karalim Amalrikam I un Agnesei no Kortnē, un viņam bija diezgan laimīga bērnība. Kādu dienu, kad viņš spēlējās ar draugiem un piedalījās rupjās rotaļās, viņa skolotājs Godfrīds, Ibelīnas barons, pamanīja, ka viņš nereaģēja uz sāpēm rokā pēc tam, kad tā tika iegriezta, un veica vairāk pētījumu, nožēlojami diagnosticējot bērnam lepru. Tomēr tas Baldvinu nepiebremzēja, un viņš turpināja darīt lielas lietas. Visievērojamākā bija viņa uzvara kaujā sešpadsmit gadu vecumā. Tajā pašā vecumā viņš arī devās atvaļinājumā kopā ar savu vecāko māsu Sibillu, atmiņu, ko viņš lolotu vēl daudzus gadus.

Īsi pēc tam viņš tika iecelts par Jeruzalemes karali.