Atrodot savu īsto mīlestību.

Ir gandrīz žēlīgi, cik viegli var manipulēt ar cilvēkiem. Izspēlēt priekšnesumu, rādot tikai aprēķinātās, noslīpētās ilūzijas puses, ir burvja darbs. Cilvēki tajā iekrīt katru reizi bez izņēmuma.

Neviens neredzēja īsto viņu – pat ne viņa vismīļākā ģimene. Lyney nerādīja tās puses, kuras visi ienīstu vai par kurām vilktos. Nē. Viņš izpaudās kā ekstraverts vīrietis, kurš nebaidījās no noraidījuma vai cilvēku viedokļa.

Bija grūti iedomāties, ka Lyney, jautrais burvis, klusībā cīnās ar identitāti un pašcieņu. Viņš jutās tik nederīgs, pat vājš. Kā viņš varēja lepoties ar savām spējām, ja viņš pieviļ tos, kurus mīl, tad, kad tas ir vissvarīgāk?

Lyney nejutās mīlestības vai uzmanības cienīgs, neskatoties uz to, ka bija bezcerīgs romantiķis. Viņš vēlējās atrast dvēseles radinieku, kurš viņu saprastu, kādu, kuram blakus viņš justos droši, rādot šo apslēpto, nedrošo sevi – un viņš to atrada. Pēc lielas cīņas viņš tiešām atrada savu cilvēku.