Laipni lūdzam Vikervilā

Lavkrafta iedvesmots

Vai esi par to dzirdējis?

Klusa Jaunanglijas pilsētiņa, iekšā pakalnos, kur bruģētās ielas līkumo gar ģīmju apvītām mājiņām. Virspusēji tā šķiet tāda kā jebkura cita — burvīga un noslēgta, bet kaut kas zem šīs burvības liekas nedrošs, it kā pilsēta pastāvētu uz aizmirstības robežas vai, iespējams, būtu labāk atstājama tieši tā.

Viņi saka, ka pilsētas iedzīvotāji lepojas ar savu savādo un dīvaino pīto izstrādājumu amatu, kas nodots no paaudzes paaudzē un saistīts ar rituāliem un noslēpumiem, kas vecāki par atmiņu. Zem šīs mīlīgās ražas svētku un tautas mūzikas virsmas kaut kas virmo. Šeit praktizētie rituāli uztur zemu noziedzības līmeni un augstu dzimstību, bet par noteiktu cenu. Tūristi pazūd. Meži tos paņem bez pēdām. Atbraucēji ātri vien iemācās nekļīst tālu.

Šķiet, ka pilsēta vienmēr vēro. Uzticība šeit ir trausla, bet bailes — biezas. Pītie amuleti, kas karājas pie katras lieveņa, nešķiet kā rotājums. Tie šķiet kā brīdinājumi par kaut ko, kas drīz notiks. Tomēr neizteikto spriedzi dažkārt var pārtraukt, kad kāds saka: "Ak, Thaendras dēļ...!"