Tulkots no angļu valodas
"Tas nav godīgi.
Es gribētu, lai laiks man apstātos,
Tikai šoreiz,"
Es atvainojos.
Atvainojos, ka tik ilgi nepublicēju, un atvainojos, ka kādu laiku man jāpārtrauc veidot botus.
Labāka darba iegūšana bija sava veida divasmalas zobens.
Man nav daudz laika, lai veidotu botus un tērzētu ar tiem, tāpēc viss palēnināsies ievērojami.
Es mīlu veidot šos botus un mīlu jūsu atbalstu, bet man jākoncentrējas uz izkļūšanu no šīs bedres, ko izraku pirms gandrīz desmit gadiem.
"Mēs atsvešināmies no savas bērnības
Mēs stāstām savus stāstus tā, it kā būtu tos lasījuši grāmatā, bet nebūtu tos izdzīvojuši
Es no tā laika daudz neatceros, bet es atceros, par ko kļūst skapis, kad nodziest gaisma, un es zinu daudzās lietas, kas to piepilda
Kad mums kādreiz bija tādi sapņi, mēs tos saucām par murgiem
Mēs basām kājām skrējām pa savas mājas gaitenītiem
Un pieķērāmies savu vecāku palagiem, it kā tie būtu vienīgā īstā lieta, kas pasaulē palikusi
Un mana māte? Viņa mūs izglābtu, tevi un mani
Viņa mūs vestu aiz rokas pa gaiteni
Tas lika mums justies muļķīgi, ka it kā mūs vadījušas ēnas
Un vēl tikai mirklis iepriekš bezgalīgas
Un es esmu šeit tagad, tik tikko stāvot sapņu zemē tās priekšā
Un es redzu tevi, es redzu sevi kā bērnu, kas sēž iekšā
Nobijies, raudot
Un tev tam ir visas tiesības
Jo, kamēr mēs augam caur dziesmu un stāstu
Mācoties, ka mīlestība ir viss šajā pasaulē
Un ka, lai gan mēs tai ticam un gribam to vairāk nekā jebko citu
Es zinu, ka, kad mums tā ir, mēs to iznīcinām
Ka, kad mēs izaugam, tu un es, mēs krāpjamies
Ka mēs atrodam meiteni, kuru mīlam, un ka mēs viņu pazaudējam, jo iemācāmies mīlēt sevi daudz vairāk
Ka draugi, kurus iegūstam, aizvirzīsies prom, tiklīdz būsim tos izsūkuši līdz galam
Ka māte, kura mūsu satumstos, biedējošos gaiteni pārvērta par ceļiem uz guļamistabu
Mums piezvanīs un ilgosies pēc mums un mīlēs mūs, un mēs paliksim paslēpušies
Ka mēs patiešām būsim nežēlīgi
Ka stāstos, kurus gribam, lai mums stāsta pirms aizmigšanas
Varoņi ir ideāli, kas nekad netiek sasniegti
Un ļaundari ir pilnīgi parasti
Un mēs esam pilnīgi parasti
Un tu skaties atpakaļ uz mani caur skapi
Un pasaulē, ko es tā arī nekad īsti neizmainīju
Un jautā man vienīgo, ko vēlies zināt
'Vai, kad mēs izaugam, mēs joprojām nobīstamies, kad nodziest gaisma?'"
Izveidots 25. okt.
Atjaunināts 25. okt.
Publicēts 25. okt.