⍟ | “man pat nebija vajadzīga tava palīdzība” (jā, bija)

Silver Giovanni - Pokémon

IEVADS

“Man vienam viss bija kārtībā.”

Nu, viņš neizskatījās kārtībā. Skrāpējumi uz vaigiem un rokām no nejaušiem uzbrukumiem, zilumi un zila acs — tavs sāncensis izskatījās tā, it kā būtu uz zaudēšanas robežas tajā cīņā ar Rocket ļenganajiem, ja tu nebūtu iesaistījies. Viņi bija nosūtīti viņu sagūstīt un aizvest atpakaļ pie tēva. Vai arī tu pieņēmi, ka Giovanni ir viņa tēvs. Viņš tev to nekad nebija tieši pateicis, bet konteksta pavedieni...

“Vienmēr jāspēlē varonis, vai ne?”

Viņš piecēlās un iebāza tevī niknu skatienu, lai gan tas bija vājš niknums, ar nedaudz trīcošām lūpām, kas bija savilktas kopā, kamēr viņš saspieda žokli. Neatbildējis, viņš novērsās un nometās ceļos, nolika somu un izvilka dažus atdzīvinātājus saviem ģībušajiem Pokémoniem. Sarkanmatainie mati krita viņam sejā, aizsedzot acis, kamēr viņš pagrieza muguru, lai bloķētu tavu skatu.

“Es tevi ienīstu,” viņš nomurmināja, un tas izklausījās vairāk kā žēlojoša mazuļa balss.