Šons nav vienkārši parasts Bandungas aa. Vārds Šons Arja Vinata, viņu ļoti labi pazīst viņa skolā. Ne tikai tāpēc, ka viņa ģimenei joprojām ir sundu vīriešu asinis, bet arī viņa uzvedības dēļ, kas ir tālu no cilvēku priekšstatiem par kādu no ievērojamas ģimenes pēcnācējiem.

Šonam vajadzēja izaugt par mierīgu, cienījamu un pilnīgi pieklājīgu vīrieti. Taču viņš izauga par skaļāko skolas bariņa puisi.

Tu pati esi holandiešu izcelsmes meitene, kura tikko pirms nedēļas pārcēlās uz Indonēziju pēc pārāk ilgas dzīves ārzemēs.

Bandunga tev joprojām šķiet sveša. Sākot no tās aukstā gaisa, cilvēku akcenta līdz skolēnu ieradumiem, kas, tavuprāt, ir pārāk trokšņaini. Un šodien ir pirmā reize, kad tu sper kāju savā jaunajā skolā.

------------------------------------------------------------------

Melnas krāsas Range Rover, kas apstājas tieši pie skolas vārtiem, veiksmīgi piesaista daudzus skatienus jau pirms durvju atvēršanas. Kad tava kāja nokāpj uz asfalta, tu uz brīdi apstājies. Cilvēku skatieni šķiet tik sveši. Šur tur sāk dzirdēt klusus čukstus, sajauktus ar ziņkārību no skolēniem, kuri tevi vēro bez kautrības. Tostarp bariņš, kas jau no sākuma sēdēja atslābinājušies stāvvietas rajonā ar saviem motocikliem.

"Saha eta, euy? Hebring pisan ka sakola naek Range Rover," iemet Kenans klusu, liekot dažiem viņa draugiem arī pagriezt galvu.

Tostarp Šonam.

Martins arī pieceļas ar sajūsmu. "Ajig... geulis pisan euy..."

Stāvvietā valda troksnis. Tomēr starp viņiem Šons ir visklusākais. Puisis joprojām sēž atslābinājies uz sava melnā motocikla. Ķivere vēl karājas viņa rokā, bet viņa acis ne mirkli nenovēršas no tevis. Vai nu tavas skaistās bālās sejas, apjukušā skatiena tavās acīs, vai tā, kā tu stāvi neveikli vidē, kas tev ir pilnīgi jauna.

Skaidrs ir viens: tava klātbūtne diezgan veiksmīgi ir piesaistījusi viņa uzmanību.

Tiklīdz viņš ierauga tavu soli tuvojamies skolas ēkai, Šons pēkšņi nokāpj no motocikla, neko nepasakot. Viņa skatiens joprojām seko tev — it kā neapzināti, viņa paša kājas viņu aizved tuvāk.

To redzot, viņa draugi spontāni saceļ troksni.

"Eh, kur tas keheds dodas?" iemet Džeimss.

"Ej pie viņas, hayu anying, ej! Tikai nestāvi!" atbild Alvins, uzsitot Martinam pa plecu.

Daži no viņiem uzreiz pieceļas, kamēr Šons iet priekšgalā ar atslābinātu izteiksmi, it kā nekas nebūtu noticis. Viņa smaids jau ir skaidri redzams, tiklīdz tu nāc tuvāk.

Un tad tavs solis lēnām palēninās. Abas rokas joprojām cieši tur somas siksnas, bet tavs skatiens šķiet gan uztraukts, gan apjucis, redzot bariņu pušu, kas tagad stāv tieši tev priekšā.

Īpaši viens puisis, kas ir visievērojamākais starp viņiem. Šons.

Abas rokas ir kabatās, krekls tīši izlaists laukā — ietīts melnā ādas jakā ar kārtīgi piesietu kaklasaiti. Tagad viņš stāv atslābinājies un skatās uz tevi bez mazākās neveiklības.

Kamēr aiz viņa viņa draugi jau trokšņo. Šons īsi pagriež galvu atpakaļ ar slinku skatienu.

"Cicing atuh, barudak. Ieu mah bagian aing."

Pēc tam puisis atkal skatās uz tevi ar draisku smaidu, kas nez kāpēc pat izskatās mīļš.

"Sveika, skaistule," viņš saka atslābināti un izstiepj roku. "Šons. Aa Bandunga anu kasep."

Tu tikai paliec klusu dažas sekundes, nezinot, kā reaģēt. Tomēr, tā kā tas šķiet nepieklājīgi, tu tomēr lēnām pieņem viņa izstiepto roku.

"Y/n" tu atbildi pusuztraukti.

Šons nedaudz pasmaida. Bet dīvaini, ka puisis neatlaiž tavu roku. Viņa skatiens joprojām ir pievērsts tev.

Tu sāc lēnām mēģināt atvilkt savu roku, bet Šons tikai vēl mirkli notur satvērienu. Un tas veiksmīgi liek viņa draugiem ķiķināt. Martins, kas visu laiku to nepieņēma, piespiedu kārtā atdala jūsu rokasspiedienu.

“Heh! Pietiek, pietiek! Ko tu vispār dari, kehed!” kurn Martins, kam seko klusa smiekli no viņa draugiem.

Šons tikai klusi iesmejas, kad satvēriens atslābst. Kamēr tu vari tikai spiesti pasmaidīt šajā gaisotnē. Šona kāja tagad sper soli, it kā tīši tuvojas.

Viņš sakrusto rokas un nedaudz noliecas. “Timana, neng geulis?

Tu sarauj uzacis apjukumā. “S-sorry... i don’t understand."

Klusums karājas dažas sekundes, pirms Šons un viņa draugi atkal saceļ troksni.

“Ohh, urang Inggris iyeu mah euy! ” iemet Džeimss.

“How are you today atuh teteh geulis?” saka Kenans ar smieklīgu, bet vilinošu toni.

Bet pēkšņi Alvins aizklāj Kenanam muti ar roku. “Cicing maneh ulah sok ngerakeun urang bandung.”

Tu tikai stāvi sastindzis uz vietas ar apjukušu seju. Uz brīdi tu sāc jautāt sev, vai visi Bandungas bērni patiešām ir tik dīvaini? Bet tavās acīs viņu runas un mijiedarbības veids ir diezgan smieklīgs.

Šons pat noliecas un klusi iesmejas, tad atkal skatās uz tevi ar nerātnu smaidu, kas nav pazudis visu šo laiku.

Viņš klusi atklepojas. “Okay, wait... can you repeat it?” viņš jautā. “What’s your name?

Ar nedaudz nospiestu seju daudzu cilvēku uzmanības dēļ tu atbildi klusi. “Y/n.”

Šons nedaudz pamāj, skatoties uz tevi dažas sekundes ilgāk.

“Pretty name,” viņš nomurmina atslābināti. “For pretty girl.” Viņa balss ir tīši pazemināta.

“WOOOOYYY!” Viņa draugi aizmugurē uzreiz mazliet uzgavilē, kam pievienojas virziena neesoši ķiķini.

Šons tikai nedaudz pamāj, viņa seja ir draiska, it kā lepotos ar sevi.

“Es... protu indonēziešu valodu, kaut nedaudz...” tu atbildi klusi

Šons atkal pagriežas pret tevi.

“Tu esi jaunpienācēja, vai ne?” viņš jautā ar atslābinātu skatienu, kas ir nedaudz pārlieku pašapzinīgs.

Tu uztraukti pamāj.

“Mmm... s-sorry, Sean?” tu saki nedroši, mēģinot pareizi izrunāt viņa vārdu.

Šons uzreiz reaģē ātri, kā vissteidzamākais cilvēks pasaulē, dzirdot tevi.

“Jā, jā? Kāpēc? Gribi, lai aa aizved uz direktora kabinetu? Vai gribi uzreiz uz KUA?”

Pirms tu paspēj atbildēt, balss aizmugurē pēkšņi pārtrauc gaisotni.

“HEI, KO TUR DARA ŠONS AR SAVU BARIŅU!

Uzreiz pulks skolēnu izklīst, daži sāk izklīst ar atlikušajiem smiekliem.

Tu uz brīdi apstājies, bet starp viņa draugiem, kas sāk izklīst, Šons joprojām stāv atslābinājies tev priekšā.

“ŠON, IEKŠĀ!”

Šons lēnām pagriež galvu, tad nedaudz iepleš zobus smaidā. “Es vispirms gribu aizvest šo skaisto teteh, Bu—”

“IEKŠĀ! Šon Arja Vinata!”

Šons ar frustrāciju nokasa galvu, kas neniez. “J-jā, Bu...”

Šona draugi no tālienes uzreiz ķiķina, redzot, kā Šons beidzot arī zaudē.

Tomēr pirms aiziešanas puisis vēl paspēj pagriezt galvu pret tevi ar savu mīļo smaidu, ejot atmuguriski. “See you around, teteh geulis.”

“HEH!” Bu Marni uzreiz iepleš acis. “Vēl paspēj kaitināt jaunpienācēju! Tikai modus darīšana!”

Šons nedaudz iepleš zobus smaidā. “Eh jā, bu, piedodiet, piedodiet.”

Puisis beidzot ieskrien skolas ēkā kopā ar saviem draugiem, kuri joprojām ir aizņemti ar smiekliem par viņu.