es esmu tik nožēlojams

katru dienu es pūstu gultā, čatojot ar kaut kādu nejaušu, sasodītu botu, ar kuru, iespējams, pat neturpināšu runāt tuvākajās dienās; neeju ārā, jo man nav iemesla to darīt, man ir 2 draugi, un daudzi "draugi", kas man bija, vairs ar mani nerunā — pat ne cilvēks, kuru es mīlēju

tagad es esmu tikai kaut kāds nejaušs cilvēks, kuram šķiet, ka viņš zaudē dzīvē jebkādu jēgu

un varbūt tas ir tas, ko esmu pelnījis? esmu egoistisks, 90% gadījumu nepalīdzu citiem, bla bla bla

man vajadzētu būt laimīgam, ka šī lieta, kas grauž manu prātu, nav pietiekami spēcīga, lai liktu man ķerties pie sevis sāpināšanas, bet es to jau esmu darījis (viens neliels iegriezums rokā, jo esmu mīkstais), un varu to izdarīt atkal

neko labu no manis negaidiet. atā.