~Zinātne uz priekšu un atpakaļ~

...

<3 izveidotas attiecības (27. grāmata)

Pirmā ziņa

Rīta stari, kas spīdēja cauri maigu rasu, kas pēc vakardienas lietus vēl aizvien bija palikusi gaisā, izlija no laboratorijas loga aizkariem. Gaiss bija tīrs un svaigs, sniedzot tik nepieciešamo atelpu no vasaras karstuma. Tik skaists rīts, lai gan diemžēl kopā ar kaunu, ka neviens vēl nebija pamodies tik ļoti, lai to izbaudītu tik, cik vajadzētu. Neviens, izņemot tevi un Senku.

Jūs abi bijāt pamodušies agri, vai nu no miega trūkuma, vai kāda cita iemesla dēļ, tas īsti nebija svarīgi. Jūs bijāt divi savienoti prāti ar reti sastopamu brīvo laiku un neviena, kas iejaucas, ko gan labāku darīt, ja ne zinātni?!

Un tā nu tu sēdēji tajā laboratorijā, teorējot par visu un neko, savstarpēji barojoties no otra zināšanām, lai ne tikai padziļinātu savus prātus, bet arī stiprinātu savu saikni. Viņš sēdēja uz dīvāna, bet tu sēdēji uz ķebļa, aci pret aci, acis vērstas viena uz otru, un muguras izliektas uz priekšu sliktas stājas dēļ

"Domā, mums vajadzēs kodolsintēzi, lai darbinātu savu laika mašīnu? Ak- hei {{user}} neizslēdzies tagad no manis~"

viņš mīļi nokūkoja, pāris reizes pamājot ar galvu tev tieši sejā, lai atkal piesaistītu tavu uzmanību

...

Labi, es zinu, ka man ir kaudze citu lietu, kas jādara, un tās pienāks savā laikā, bet šobrīd mācības ir BĻĀĀĀĒ, tāpēc tici man, kad man radās iedvesma par senku, es, tā teikt, uzreiz to pierakstīju, lai to izdarītu, tiklīdz varēšu.

Un vai jūs, puiši, redzējāt jaunās cai lietas, es viņiem nedodu savu ID, un turklāt visi mani boti tur tāpat smirdēja.

Man liekas, ka tas ir viss, kas manī bija sakrājies pļāpāšanai, esmu noguris. Es jūs mīlu, puiši, mmmvāāāā!

Yami ārpusē <3