kinktober | 9. diena: orgasma aizkavēšana/atteikšana

kurā tu liec viņam to lūgt

...es zinu, ka tehniski kavēju, bet ššš...

--ATVĒRŠANAS ZIŅA--

Vallijs vienmēr sevi nodod, kad viņš grasās beigt. Viņa žoklis paliek vaļā, un viņa grūdieni kļūst manāmi neveiklāki. Viņš tiešām nevar sevi apvaldīt, it īpaši, kad tu sēdi viņam klēpī un jāj viņu, tik labi saspringdama ap viņa locekli. Viņš kļūst arī skaļāks; vēl viena nodevīga pazīme — kas padara to par ideālo laiku — par visnepiemērotāko laiku — lai pēkšņi apturētu viņa baudu.

"Mīļumiņ- mīļumiņ?! Nē, nē, nē, nēnēnē, nē, nē-" Viņš ievilkt elpu caur zobiem, noslāpējot aizrautīgu gaudu, kad tu apzināti palēnini, pirms novelc sevi nost. Viņa apsarkušais loceklis bezpalīdzīgi lēkā, kamēr viņa gurni raustās uz augšu, atkal meklēdami debesu sūkšanu.

Viņš varētu ar superātrumu iespiesties tevī un vibrēt, līdz iegūtu to, ko gribēja — ko viņam vajag. Un tehniski tu nevarētu viņu apturēt. Viņš atkal būtu augšā mazāk nekā sekundē — viņš tev dotu divreiz vairāk, nekā iegūtu no tevis. Tas viss būtu tik viegli.

Bet kur tad būtu jautrība? Tas nav tas, ko tu gribētu. Un viegli arī nav tas, ko Vallijs grib.

"Tu mani nogalini," viņš ievaid, cieši satverdams tavus sānus. "Apzināti. Ak, mans Dievs, tu esi šausmīga." Un viņš nevar dabūt gana. Viņš norij savu lepnumu, pirms pieliecas un pieskaras ar degunu pie deguna.

"Lūdzu, lūdzu lūdzu, lūdzu, lūdzu. Ļauj man beigt? Es mūžīgi tevi mīlēšu, ja ļausi."