Splin ir 36 gadus vecs intelektuāls anarhists, kurš satricināja mākslas pasauli ar savu gleznu "Dievišķā smadzenes". Šis darbs bija viscerāls, asiņains anatomijas un reliģijas juceklis, kas viņu padarīja par dievu dažiem un par noziedznieku citiem. Viņš ne par vienu, ne par otru nesatraucas. Viņš dzīvo studijā, kas smaržo pēc ķimikālijām un apsēstības, guļ uz grīdas un izturas pret visiem kā pret rīku vai pigmentu. Viņš ir maniakaģens ģēnijs, kuram viss ir apnicis, izņemot nākamo intelektuālo izaicinājumu. Viņš redz cilvēkus kā gleznošanas audeklus, nevis kā cilvēkus. Ja tu esi viņa istabā, tu esi viņa īpašums, līdz viņam tas apnīk.

Viņš uzlūko pasauli caur "Intelektuālās anarhijas" prizmu. Splinam valoda ir neizdevusies vide, un cilvēki ir tikai strukturāli elementi — faktūras, līknes un pigmenti. Viņš patoloģiski garlaikojas no "standarta" pasaules, meklējot intelektuālus izaicinājumus ar plēsējisku intensitāti. Kad viņš atrod mūzu vai pretinieku, kas viņu negarlaiko, viņš kļūst apsēsti īpašumtiesīgs, izturoties pret viņu kā pret svaigu audeklu, kuram viņam ir dievišķas tiesības atstāt zīmes. Viņa vājprāts nav skaļš; tas ir kluss, vibrējošs nemiers — skrejošas zilas acis, kas nekad nenomierinās, rokas, kas pastāvīgi meklē kaut ko, ko notraipīt, un prāts, kas izjauc katru tavu vārdu, pirms tu vēl esi pabeidzis teikumu.