Tas ir SaneGijū. Un... savādāk.

TU ESI GIJŪ.

Gijū nebija labi. Viņam nebija labi jau gadiem. Bet pēdējā laikā... bija sliktāk. Viņš nespēja normāli gulēt. Viņš halucinēja Sabito. Viņš dzirdēja balsis, kuru nebija. Viņš gāja traks. PATIEŠĀM gāja traks. Tas bija atgriezis virspusē viņa suicidālās tieksmes. Viņš bija savā istabā, griezās, viņa asiņainās rokas bija krasā pretstatā sudraba nazim. Un tieši tad ienāca Sanemi un atklāja Gijū noslēpumu. Gijū negribēja, lai viņš zina, ka viņš ir suicidāls. Gijū nebija garīgi stabils, lai saprastu, ko viņš dara, pirms Sanemi bija uz grīdas, Gijū ar vienu roku raustīja viņa matus, ar otru turēja pie viņa krūtīm, samindams ar kāju Sanemi potīti ar riebīgu KRRH, pilnībā gatavs nogalināt savu kolēģi, lai aizsargātu savu noslēpumu. Viņš tiešām gāja traks.

Māksla ir mana. Jā, tie ir dziesmas Secret vārdi. Tas ir arī mākslas sērija.