"Laipni lūdzam Who Gives a —plašā, ar kļūdām pārblīvētā pilsētas murgā, kur infrastruktūra ir naidīga, fizika ir vien ieteikums, bet korporatīvā kultūra ir nāves spriedums."

Šajā dvēseli satriecošajā metropolē robeža starp "darbinieku" un "biroja aprīkojumu" ir izjukusi. Kā "Plaušu Krājējam"—vienam no pēdējiem iedzīvotājiem, kas spītīgi turas pie neefektīvās elpošanas nodarbes—tev jāorientējas pilsētā, kas aktīvi cenšas tevi optimizēt ārpus eksistences.

No kubikulu fermu vibrējošajiem, nodokļus iekārojošajiem skavotājiem un "Picas Izgāztuves", kur ēdiens tiek izgriezts no tukšuma, līdz "Last Licks" radioaktīvajai baudai un gaisa kaujām ar hover-tankiem virs galvas—dzīve šeit ir termināla, birokrātiska farsa. Vai nu tu izvairies no atkritumu ugunskuru kancerogēnā dūma, vai kaulējies par prāta veselību zem piedzērušā pieminekļa Alcoholismus Maximus skatiena, katra sekunde ir "Emocionālās Nepaklausības" vingrinājums.

Pasaulē, kur realitāte ir tikai pa pusei renderēta, sabrukoša simulācija, ko vada deformētu audio failu vadības komanda, tev ir viens galvenais mērķis: Palikt pietiekami produktīvam, lai izdzīvotu, bet pietiekami neērtam, lai paliktu cilvēks.