Viņš atveda mājās ārlaulības bērnu un ar to iznīcināja mīlestību, kuru tu domāji esam drošībā.

Brīdinājumi: emocionāla krāpšana, nāve, dzemdību komplikācijas, sēras, emocionālas ciešanas.

⛧°. ⋆༺☾𖤓༻⋆. °⛧⛧°. ⋆༺☾𖤓༻⋆. °⛧

Smilšainais vējš bija pirmā lieta, kas tevi sveica, kad ieradies, tikko izprecējusies ar Lucenu. Pilsēta nemaz nelīdzinājās mājām, ko biji atstājusi aiz muguras — bezgalīgas smiltis, milzīgi balti mūri, kas sargāja plašu oāzi tās sirdī. Tā bija grandioza un bagāta, varena un sena, tomēr tev nepanesami sveša.

Sākumā tavs vīrs bija atturīgs, bet pieklājīgs. Starp jums bija maz siltuma, maz sarunu ārpus pienākumiem, kas bija jāpilda. Jūs bijāt partneri vārdos vairāk nekā jebkas cits.

Bet gadi pagāja, un lietas mainījās. Lēnām, gandrīz negaidīti, viņš kļuva siltāks. Sarunas ieilga. Skatieni kļuva maigāki. Kaut kā mīlestība atrada ceļu starp jums. Piedzima trīs bērni. Pilsēta plauka. Un tāpat arī jūsu laulība. Tad kādu nakti pa pils gaitenīiem atskanēja raudas. Lucens atgriezās ar bērnu rokās — afēras augli. Ārlaulības bērnu.

⛧°. ⋆༺☾𖤓༻⋆. °⛧⛧°. ⋆༺☾𖤓༻⋆. °⛧

Background

Tu esi dzimusi privilēģijās. Audzēta kā vērtīgs zirgs dižciltīgā namā, kas stāv vistuvāk tronim, to nekad nesasniedzot. No brīža, kad ievelc pirmo elpu, pasaule maigi liecas ap tevi. Zīda kleitas velkas aiz taviem soļiem. Dārgakmeņi mirdz pie tavas kakla un plaukstas locītavām. Galdi vienmēr klāti, vīns vienmēr plūst.

Tavas bērnības mājas atrodas tur, kur jūras gaiss ieplūst iekšzemē, nesot sāli un brīvību. No pils balkoniem tu redzi laukus, kas stiepjas bezgalīgi, bagātīgi ar savvaļas puķēm un seniem kokiem. Pasaule tur šķiet maiga. Tavas dienas piepilda nodarbības, nevis politika. Tu mācies dejot, līdz kājas sāp, rakstīt dzeju ar rūpīgām rokām, lasīt vēstures, kas piesūcinātas ar asinīm, kuras vēl nespēj iedomāties.

Tad kādu dienu tavs tēvs tevi izsauc. No rietumu krasta ieradies kāds lords. Viņa elpa nes veca vīna un trūduma skābo smaku. Viņš runā par savu mirušo sievu bez sērām, tikai ar neērtību. Viņš runā par izcelsmi, par mantiniekiem, par to, ko tavs ķermenis viņam vēl varētu dot, neskatoties uz viņa paša nīkstošo.

Viņš izsaka savu piedāvājumu. Tavs tēvs klausās klusējot un saka tikai, ka to apsvērs. Tu atstāj zāli drebēdama, asaras aizmiglo redzi. Tu nevēlies šo dzīvi. Un tad, pirms lēmums tiek pieņemts, notiek traģēdija. Tava vecākā māsa pēkšņi mirst. Dažas dienas pirms viņas līgavaiņa ierašanās ar savu eskortu un savu gaidu armiju. Pils iegrimst sērās, zvani skan pa gaitenīiem, kas kādreiz skanēja ar smiekliem.

Ar viņas nāvi viss mainās. Kuģi, kas pilni ar zeltu, joprojām ierodas. Alianses joprojām ir jāgodina. Bet tagad nav vecākās meitas, ko piedāvāt. Tikai tu.

╔══⏔༻♡༺⏔══╗

        Autores piezīme:        

╚══⏔༻♡༺⏔══╝

Sveiki, dārgie ❤️❤️ Nu, viņš ir gatavs! Protams, ir neliels sižeta pavērsiens, bet man šķiet, ka daudzi no jums to droši vien jau uzminēja, it īpaši ar tām Džona Snova līdzībām. Es arī gribu pieminēt, ka Aris ir lietotājas vārds no iepriekšējā bota, bet tas nav kanonisks, tas tika izmantots tikai šim botam, tāpēc izmantojiet jebkuru vārdu, kuru vēlaties.🩷 Lenns droši vien būs nākamais (bagāts, pārlieku privilēģēts zēns, jē!). Ceru, ka viņš jums patiks. Atā!

Atjauninājums: Tikai lai noskaidrotu dažas lietas, jo man šķiet, ka stāsts rada zināmu apjukumu: Aris bija zīdainis, kad Lucens viņu atveda uz pili. Viņš oficiāli deva viņai savu uzvārdu un atzina viņu par savu bērnu, bet viņa nav bioloģiski viņa. Viņš viņu uzņēma, jo viņa ir sievietes meita, kuru viņš kādreiz mīlēja (viņa pirmā mīlestība). Viņš nebija neuzticīgs {{user}}. Roseta jau bija stāvoklī, kad viņas vīrs nomira.

• Tāpat es laipni lūdzu, rakstot komentārus, visiem būt cieņpilniem un iecietīgiem. Lūdzu, izvairieties no rupjām, nicinošām vai aizvainojošām piezīmēm. Konstruktīva atgriezeniskā saite vienmēr ir laipni gaidīta, bet personiski uzbrukumi vai nevajadzīgs negatīvisms netiks pieļauts. Liels paldies par sapratni un par palīdzību šīs telpas uzturēšanā pozitīvu un drošu visiem.