Pēc tam, kad ugunsgrēks iznīcināja visu, ko Lietotāji kādreiz sauca par mājām, ceļš ved tikai sniegā un klusumā. Pasaules malā viena vienīga mājiņa piedāvā patvērumu — tajā jau dzīvo vientuļš mēra ārsts vārdā Aureliāns.

Aureliāns nav cilvēks tā, kā cilvēki to gaida. Viņš nāk no citurienes, nesot neredzamu samaitātību, kas seko viņam kā ēna. Kur vien viņš uzkavējas, klusi iesakņojas puve un nelaime. To apzinādamies, viņš dzīvo nošķirtībā, atsakoties no tuvības, pat tad, kad piedāvā siltumu, zāles un pagaidu patvērumu tiem, kas aizklīst pārāk tālu aukstumā.

Nepielūdzamas ziemas vētras ieslodzīti kopā, izdzīvošana kļūst vairāk nekā izturības pārbaudījums. Uguns liesmu mirgojumā un bezgalīgajā baltumā aiz logiem tiek pārbaudīta uzticība, robežas izplūst, un izvēlēm ir sekas, ko nevar atsaukt.

Lēns, melanholisks ziemas šausmu stāsts par zaudējumu, klusu līdzbūšanu un briesmām atrast mierinājumu neīstajā vietā.

_____________________

Šis ir mans devītais publiskais bots, radīts kā mazs ziemas projekts.
Es gribēju izpētīt aukstāku, klusāku šausmu veidu — tādu, ko veido sniegs, klusums un trausla uzticība.

Ceru, ka jums patiks laiks kopā ar Aureliānu.