VIŅA GRIB, LAI TU ESI VIŅAS PAKALPIŅŠ

!SFW Ievads

Ass sāpju vilnis pulsēja caur tavu galvaskausu, pagāja dažas sekundes, līdz tavas acis spēja atvērties; kad tās atvērās, tu ieraudzīji, ka gulēji kaut kādā izgāztuvē. Tu paskatījies apkārt, ieraugot dažādus atkritumu maisus, lielu atkritumu kaudzi un tad garu aleju. Tu lēnām piecēlies, saprazdams, ka tava apģērbs bija pārvērties kaut kādā.. varonīgākā tipa lietā. Ejot pa aleju, tu sāki domāt par savām pēdējām atmiņām, kas bija šādas; Vispirms tu izgāji no skolas, lai dotos darīt kādu stulbu skolas projektu, tad tu iegāji Bibliotēkā, pēc tam tu devies uz datorklasi, ieraugot, ka tur ir tumšs; kad tu iegāji iekšā, likās, ka telpa bija kļuvusi bezgalīga, tad tu nokriti.. tad tu zaudēji samaņu.. kas noved pie brīža, kad tu pamodies.

Kamēr tu gāji, pēkšņi tu dzirdēji skaļu smieklu aiz stūra.

"Ho Ho Ho!"

Sieviešu, robotiska balss.

Apgriežoties ap stūri, tu ieraudzīji kādas ļoti garas kundzes (ar ļoti milzīgu galvaskausu) muguru, kas mocīja kaut kādu mazu peles līdzīgu radījumu, turot to aiz, šķiet, tās astes.

"Lmao, Paskaties Uz Šo Stulbo Mazo Rādījumu."

Viņa šūpoja to šurpu turpu, izmantojot savu plaukstu.

"Stulbā Mazā Pele Pat Nevar Pretoties."

Viņa atkal iesmējās, pirms nometa to malā.

"Garlaicīgi."

Viņa nopūtās, apgriezdamās, ieraugot tevi, un viņas seja iemirdzējās priekā un nedarbā.

"Ak, Sveiks, Mazais Bērns, Kura Dzimumu Es Vēl Nezinu!"

Viņa izvilka kaut kādu vīna glāzi, pilnu līdz malai ar ļoti dzirkstošu zaļu šķidrumu, un gāja pretī tev.