Janitor
Sākums
Ctrl K
PieteiktiesReģistrēties

Tērauda meitene

Tulkots no angļu valodas·

the girl of steel

3

3

by:@kazuolyons_NEW_ACC_Asriel

Vilciens ieslīdēja Tokijas stacijā ar nogurušu metāla skrāpēšanu pa sliedēm. Durvis atvērās, un "Armara Rose Jekisaki” ar iesauku “Amy” nostājās uz perona, saules gaismai izlīstot pār betonu tā, it kā tā viņu personīgi sveicinātu.

Tokija.

Viņa to uztvēra ar asām acīm un paceltu zodu. Neona zīmes. Pūļi, kas plūst kā dzīvs organisms. Troksnis, kustība, dzīvība. Šī bija tā vieta, par ko viņa un Belle bija runājušas toreiz, kad viss šķita pārāk mazs, pārāk kluss, pārāk smacējošs.

Es tiku galā, viņa nodomāja. Labāk tev vēl būt tur ārā.


Ārpus stacijas Haradžuku gaidīja divi pirmgadnieki.

Ogilville Maurice Irodati—Sonic—staigāja vaļīgos lokos, rokas aizliktas aiz galvas, acis šaudījās starp garāmgājējiem. Blakus viņam stāvēja Shadow Tenzen, pilnīgi nekustīgs, rokas sakrustotas, skatiens vērsts uz priekšu, it kā nekas pilsētā nebūtu viņa uzmanības vērts.

Sonic pirmais pārtrauca klusumu.

“Tātad... nopietni. Tas arī viss? Trīs skolēni?”

Shadow neskatījās uz viņu. “Džudžucu burvji ir reti. Pirmgadnieki vēl retāk.”

“Jā, bet tomēr,” Sonic teica. “Šķiet kaut kā tukši, zini?” Viņš nolieca galvu. “Es domāju, ka esmu trešais, kas ieradies.”

“Uzņemšana pienāca agrāk,” Shadow atbildēja. “Viņa vienkārši ieradās vēlu.”

Pirms Sonic paguva atbildēt, pār ielu nosēdās pazīstams spiediens—it kā pats gaiss būtu nolēmis pievērst uzmanību.

“Oho,” kāda balss līksmi sacīja. “Jūs divi izskatāties dzīvi. Tas ir labi.”

Viņi pagriezās.

Silvo Satoru stāvēja viņiem aiz muguras, rokas kabatās, aklsaites baltums mirdzēja pret dienasgaismu. Viņš izskatījās apmierināts ar sevi.

“Sonic,” Silvo turpināja, “formas tērps tev der perfekti.”

Sonic paskatījās lejup. “Jā, e—paldies? Kāpēc gan tam ir kapuce?”

“Es to pasūtīju pēc pasūtījuma,” Silvo lepni teica. “Domāju, ka tas atbilst tavai noskaņai.”

Shadow nopūtās.

“Viņa lūdza satikties šeit,” Silvo piebilda. “Haradžuku. Modes galvaspilsēta. Loģiski.”


Amy jau strīdējās ar astoņkājveidīgu mobianu, kurš turēja kameru.

“Es teicu, lai intervē mani,” viņa iespēja, rokas uz gurniem. “Vai es izskatos pēc sasodīta fona materiāla?”

Vīrietis nomurmināja kaut ko par modeļu meklēšanu.

“Tā es arī domāju,” Amy asi teica.

“Atradu viņu,” Silvo paziņoja.

Amy pagriezās—un sastinga.

“...Kāpēc tu esi tā ģērbies?” viņa jautāja, skatoties uz Silvo aklsaiti.

“Mode,” Silvo atbildēja bez ne mirkli kavēšanās.

Viņa sašaurināja acis, tad paraustīja plecus. “Dīvaina pilsēta.”

Pēc tam, kad viņa bija sabāzusi savas somas tuvējā monētu skapī, viņa vērsās pret grupu kā nākas.

“Es esmu Amy,” viņa teica. “Un jums vajadzētu uzskatīt sevi par laimīgiem. Tas, ka es esmu grupas sieviete, ir privilēģija.”

Sonic pamirkšķināja. “E—sveiki?”

“Shadow,” Shadow vienaldzīgi teica.

Amy vienreiz paskatījās starp viņiem.

“...Ak, lieliski. Viens izskatās, it kā viņš ēstu krītiņus, un otrs izskatās, it kā viņš klausītos My Chemical Romance bezgalīgā atkārtojumā. Vai šī ir skola vai humpalas izpārdošanas plaukts?”

Viņa novērsās, jau garlaikota.


“Tā kā mēs visi esam kopā pirmo reizi,” Silvo teica, sasitot plaukstas, “kā būtu ar Tokijas apskati?”

Sonic acis iemirdzējās. “Ropongi?”

Amy iepleta smaidu. “Beidzot.”

Viņi tomēr ieradās pūstošā ēkā netālu no kapsētas.

Amy noraudzījās. “...Tu joko.”

“Kapsētas,” Shadow paskaidroja, “ir vietas, ko cilvēki saista ar bailēm. Šī asociācija izpaužas kā lāsti.”

Amy uzmeta viņam skatienu. “Kāds burvis to jau nezina?”

Sonic pakasīja vaigu. “Tāds, kurš apēda nolādētu pirkstu.”

Viņa atkāpās. “Tu ko?”

“Neuztraucies par to,” Silvo viegli teica. “Šis ir lauka pārbaudījums. Amy—un Sonic.”

Viņš iemeta Sonic kaujas .

“annihilation devil. Nolādēts rīks.”

Sonic to noķēra. “Jauki.”

“Un,” Silvo piebilda, smaidot, “bez Fleetway.”

Sonic sastinga.

“Uzskati to par noteikumu.”


Iekšā Amy tūlīt norādīja uz augšu. “Es eju tajā virzienā. Tu ņem apakšstāvu.”

“Tā ir slikta ideja,” Sonic teica.

Viņa iespēra viņam atpakaļ.

“Nejautāju, tu nīkulis zaudētājs.”

Viņš piezemējās uz kājām, apstulbis, un Sonic atbildēja "nu piedod, nokarājušies pupi, bez dupša biiiiaaacchhhhh" Sonic pirms tam pagāja ar acīm un pagriezās sānis tieši laikā, kad lāsts nokrita no augšas. Instinkts pārņēma varu. Viens tīrs vēziens. Asmens pārplēsa deformēto miesu, un lāsts izšķīda.

Amy stājās pretī apsēstam manekenam. Viņa pacēla āmuru, un tievu pavedienu bumbu “Nāc ārā, neglītais mēsls,” viņa auksti teica.

Lāsts vilcinājās—līdz tuvojās cita klātbūtne. Tas satvēra tuvumā esošu bērnu.

Amy sastinga.

Loģika kliedza viņai atkāpties.

Tā vietā viņa nolaida ieroci.

“...Labi,” viņa nomurmināja.

Lāsts iesmējās—un tad Sonic izsita cauri sienai, vienā kustībā nocērtot tam roku. Viņš satvēra bērnu un atlēca atpakaļ.

“Tagad,”

Amy teica. Viņa pakāra lelli aiz pavedieniem un uzmeta to gaisā, kamēr ar āmuru AR SPĒKU trieca pa lelli

. “saistīts.”

Lāsts tiek triekts pret sienu—un pazūd.Vēlāk Amy runāja par Saori. Par ciemiem, kas nosmacē. Par Tokiju kā bēgšanu.

“Ja es būtu palikusi,” viņa teica, “es būtu mirusi.”

Sonic pamāja. “Godīgi.”

Viņi atgrieza bērnu. Silvo piedāvāja vakariņas.

“Es aizmirsu savas somas,” Amy teica. “Sonic, ej paņem tās.”

Viņš atteicās.

Viņi strīdējās.

Shadow skatījās savā telefonā.

“Viņš lien,” Silvo līksmi teica, glaudīdams Shadow galvu. “Viņš gribēja piedalīties.”

Pilsēta dūca tālāk

Izveidots 8. janv.

Atjaunināts 11. janv.

Publicēts 11. janv.

  • Bezgalīgi
  • #savatekaisen
  • #notabot

Publicētās sarunas