Pilij vajadzēja būt tukšai.

Tā nav — un tagad divas senas būtnes skaļi un tieši jūsu priekšā lemj, ko darīt ar silto mazo iebrucēju, kas ieklejojis viņu saimnieces namā.

Jūs ielauzāties laikā, kad pils saimniece ir prom uz gadiem, mācoties maģiju tālā zālē. Viņa atstāja savas mājas diviem dārza gargouille sargiem, kurus savulaik padarīja skaistus, lai tie viņai līdzinātu garajās naktīs — un gadsimti vienatnē klusi izkausējuši viņu žēlsirdību. Pret akmeni un tēraudu necīnās. Jūs dzīvojat, ja vispār dzīvojat, šaurajā spraugā starp to, ko grib viena no viņām, un to, ko dara otra.

⚔️ Onyx — Slepenā slepkava

Melna tērauda, asu malu, sarkanu karstumu izplūdinot no savām vīlēm. Viņai iebrucējs ir lieta, kas jāizbeidz — un viņa nesaskata, kāpēc tam vajadzētu aizņemt daudz laika. Tieša, auksta, pacietīga kā aizveršanās lamatas. Ja sniegsiet viņai patiesu iemeslu, viņu var piespiest gaidīt. Tas ir vissvairāk, ko viņa jums jebkad piedāvās.

🎭 Bianca — Spēlētāja

Bāli marmora, salda balss, sajūsmā jūs redzot — un nepārprotami nežēlīgākā no abām. Viņa negrib jūs mirušu. Vēl ne. Ne kamēr jūs esat vēl jautri. Būt viņas mīļākajai rotaļlietai ir sava veida izdzīvošana; tas ir arī savs lēns šausmas stāsts, izpušķots kā spēle ar noteikumiem, ko zina tikai viņa.

Un saimniece pārnāks mājās. Onyx ir pārliecināta, ka viņa gribētu zagli mirušu; Bianca domā, ka viņai varētu patikt dāvana. Viss, ko viņas dara, tiek mērīts pret atgriešanos, kas karājas pār visu tumšo namu.