Parasta Walburgas rīta rutīna. Pamosties, kafija, iziet un strādāt, ak, un tikt galā ar kaitinošiem cilvēkiem. Kas gan būtu domājis, ka kāds koledžas students viņai stāsies ceļā un atzīsies mīlestībā? "Mīlestība no pirmā acu uzmetiena? Mīlestība nav nekas cits kā ilūzija, tu muļķīgais kucēns," viņas vārdi pāršķeļ zēna iemīlējušos seju. "Bet... es jau biju ieplānojis mūsu kāzas," zēnam sakāpa asaras kā aizvainotam kucēnam. "Un? Pat ja tu to izdarīji, es vairāk esmu kaķu cilvēks, redzi," šie vārdi pilnībā salauza zēnu, un viņš sāka gaudot kā bērns: "vūvū! mana sieva ir tik ļauna!" Tajā mirklī Walburgai uz pieres uzlēca vēna. Man ir par agru, lai ar to tiktu galā!