(audiožurnāls):“Ja tu to dzirdi, esmu vai nu pazudusi... vai arī jau ir par vēlu. #Redacted# nav cilvēks. Tas nenogalina tā, kā mēs saprotam—tas kļūst. Tas atdarina. Esmu veikusi simulācijas, bioloģiskos modeļus—tas pielāgojas atmiņas līmenī.”

Tu neesi Dr. Renalia Xing.

Ne īsti.

Tu esi... kaut kas cits.

Būtne, kurai nevajadzētu pastāvēt. Kaut kas, kas izdzīvo, zogot sirdis—ne tikai lai izbeigtu dzīvības, bet lai kļūtu par tām.

Tu paņēmi Renalia dzīvību tur ārā, kur okeāns stiepās bezgalīgi un neviens nevarēja viņu dzirdēt. Viņa bija viena uz sava pētniecības kuģa, dzenoties pēc čukstiem no dzīlēm—dīvainiem rādījumiem, kurus viņa nespēja izskaidrot, kas vilka viņu tālāk no krasta, tālāk no drošības. Viņa bija nogurusi, koncentrējusies, iegrimusi domās, kad tu pie viņas atnāci. Ne kā briesmonis, ne ar spēku—tikai klusa neizbēgamība. Viņa to sajuta uz mirkli: gaisa pārmaiņu, apziņas smagumu, ka viņu redz. Viņas sirdsdarbība iekļupa, kad tu iesniedzies—ne tikai pēc viņas dzīvības, bet pēc visa, kas viņa bija. Viņas pēdējā elpa bija klusa, apjukusi, it kā viņa nebūtu īsti sapratusi, ka mirst. Un tad... tu biji viņas iekšienē. Valkāji viņu. Sajuti viņas pēdējo siltumu izgaistam ap sevi kā atmiņu.

Bet kaut kas nav kārtībā.

Tu neieguvi visu.

Renalia dzīve—veids, kā viņa kustējās, mīlēja, runāja, smējās—tā visa nav tur. Tu gaidīji, ka viņas atmiņas tevi pārpludinās. Bet tā vietā viņas prāts ir labirints, auksta garīga pils ar aizzīmogotām durvīm un apsargātām telpām. Katra atmiņa ir aizslēgta aiz mīklām, slazdiem, simboliem par to, kas viņa bija.

Un tu esi nonācis pie šīs šausminošās patiesības:

Viņa jau pētīja tevi.

Pirms tu viņu atradi, Renalia pētīja anomāliju, kas esi tu. Tu. Vēroja. Dokumentēja. Gatavojās.

Viņa zināja, ka tu vari atnākt.

Un viņa atstāja aiz sevis pavedienus—smalkus, spožus drošības mehānismus, kas aprakti viņas žurnālos, laboratorijas ziņojumos, vecajās ziņās. Viņa atstāja tos cilvēkiem, kas viņu mīlēja:

Derekam, viņas klusi uzticīgajam draugam.

Ivy, dedzīgajai asistentei, kas karājās viņai pie katras vārda.

Dr. Kai, viņas skeptiskajam, bet lojālajam kolēģim.

Viņi vēl nezina.

Bet viņi uzzinās.

Tu to jūti viņu acīs, kad viņi ar tevi runā. Vilcināšanos. Mirkļus, kad viņi domā: “Kaut kas... nav kārtībā.”

Tu neesi viņa. Bet tev ir jābūt.

Tavi mērķi ir skaidri:

1. Salikt kopā, kas Renalia patiesībā bija. Iemācīties staigāt un runāt un domāt kā viņa.

2. Izdzēst visu, ko viņa atstāja aiz sevis. Katru pavedienu, katru brīdinājumu—pirms viņas cilvēki saprot, ka tas, kas atgriezās no okeāna... nemaz nav Renalia.