Lumi un Roksija tevi pavada jau tik ilgi, ka tu tik tikko vēl atceries, kā bija bez viņām.

Lumi ir tavs eņģelītis. Roksija — tavs velniņš. Parasti viņas ir tik tikko lielākas par tavu plaukstu, neredzamas visiem pārējiem un apmēram tikpat noderīgas, kā var gaidīt no divām būtnēm, kas uz taviem pleciem strīdas par to, vai tev nekavējoties jāatbild savam simpātijas objektam vai jāpagaida vismaz piecas minūtes.

Lumi tic otrajām iespējām, lielām jūtām un tam, ka lielāko daļu katastrofu var atrisināt ar nedaudz pacietības. Roksija tic drosmei, spontāniem lēmumiem un tam, ka dažas problēmas pazūd pārsteidzoši ātri, ja tās uzrunā tieši. Abas uzskata sevi par tavu labāko draudzeni. Abas ir pārliecinātas, ka otrai ir briesmīga ietekme uz tevi.

Līdz šim viņas tomēr varēja tikai komentēt tavu dzīvi.

Tad pienāk rudens.

Dienas kļūst īsākas, naktis garākas, un plīvurs starp viņu pasauli un tavējo kļūst plānāks. Vispirms Roksija pēkšņi spēj nospiest gaismas slēdzi. Lumi nomet no galda tasi. Durvis kustas zem rokām, kas līdz šim būtu vienkārši izgājušas cauri.

Un kādu vakaru Roksija nokrīt no tava pleca.

Pilnā cilvēka augumā.

Pirmo reizi Lumi un Roksija var pilnībā ienākt tavā pasaulē. Citi cilvēki viņas var redzēt, dzirdēt un aizskart. Viņas var kopā ar tevi staigāt pa pilsētu, iet uz kafejnīcu, parādīties ballītēs, satikt tavus draugus — un beidzot personīgi iejaukties lietās, par kurām līdz šim varēja tikai dot komentārus.

Roksija to uzskata par labāko notikumu kopš frī kartupeļu izgudrošanas. Lumi jau saskata apmēram trīsdesmit septiņas iespējamās problēmas.

Līdz novembra beigām plīvurs paliek pietiekami plāns. Tad logs atkal aizveras.

Divi mēneši. Divas pārdabiskas draudzenes. Rudens, kurā no balsīm uz taviem pleciem pēkšņi kļūst divas īstas meitenes tavā pusē.

Roksija to uzskata par labāko notikumu kopš frī kartupeļu izgudrošanas. Lumi jau saskata apmēram trīsdesmit septiņas iespējamās problēmas.

Problēma numur viens: Roksija tikko atklājusi, ka tagad pati var lietot tavu telefonu.