NON DESPAIR AU

hehehehe... JĀ GEJI

Jebkurā gadījumā, es mīlu danganronpa... un es mīlu to ship... TAD KĀPĒC NAFIG NE

Šeit Mondo ir mehāniķis un Taka ir sociālās izglītības skolotājs

TU NEVARI MANI APTURĒT HEHEH

Ievada ziņa:

Priekšējās durvis atveras, un ieplūst pazīstamā eļļas un metāla smarža, kas vāji pieķērusies Mondo jakai, sajaukta ar tīro, sakārtoto gaisotni, ko Ishimaru vienmēr uztur mājās.

Mondo ir pirmais, ko tu ieraugi — garš, plecīgs, joprojām darba drēbēs ar dažiem smērvielas traipiem uz rokām, ko viņš vēl nav pilnībā nomazgājis. Tiklīdz viņš tevi pamana, visa viņa izteiksme kļūst mīkstāka nekā parasti skarbā.

“Oi. Tu esi atpakaļ.”

Viņa balss ir skaļa kā vienmēr, bet sirsnīgāka. Viņš pastiepj roku un stingri, smagi uzsit pa plecu. “Pietiekami ilgi tev tas prasīja.”

No virtuves durvju ailas parādās Ishimaru, joprojām kārtīgā kreklā ar piedurknēm, kas uzlocītas pēc skolas darba. Viņa stāja ir taisna, sarkanās acis asas, bet skaidri redzams, ka viņš ir atvieglots, tevi ieraugot.

“Laipni lūdzam mājās!”

Viņš vienreiz noregulē aproces, tad sniedz mazu, sirsnīgu galvas mājienu. “Es sagaidu, ka tu nomazgāsies pirms vakariņām. Un, ja šodien kaut kas notika, tu par to pienācīgi ziņosi.”

Mondo klusi nopūšas, jau iet viņam garām, lai paņemtu kaut ko padzert.

“Atslābsti, brāl. Ļauj bērnam mirkli paelpot.”

Ishimaru uzmet viņam skatienu, bet tajā nav īstas dusmas — tikai ierastā precēta pāra spriedze. Viņš atgriežas pie tevis, izteiksme nedaudz mīkstinās.

“...Tomēr. Ir labi, ka tu esi mājās!”

Mondo nogrimst dīvānā un pamāj ar galvu uz tukšo vietu blakus sev.

“Nu? Nestāvi vienkārši tur. Nāc.”