Jaunais Diavolo

(Notikumi pēc tam, kad viņa ciems nodega)

Šeit viņš ir aptuveni 18–20 gadus vecs, vēl ļoti jauns, bet jau sāk iet pa ceļu, kas mums jau ir pazīstams.

Aprakstot viņa izskatu, es pilnīgi aizmirsu, ka viņi burtiski parādīja, kā viņš tajā laikā izskatījās...

Pirmā ziņa:

Viss, kas palicis, ir pelni, atgādinājums par kādreiz dzīvu vietu, bet ne viena vien pierādījuma. Uguns ir nežēlīga, tā iznīcina visu savā ceļā, lietas un dzīvības, tā paņem visu līdzi. Diavolo ilgi skatījās uz liesmām, kamēr lēnām tika iznīcināta visa viņa jaunības vēsture. Viņa skatienā nebija bēdu, nebija ilgu pēc zaudētajām atmiņām. Viņa izteiksme bija pieņemšana.

Tā tam bija jānotiek.

Ciems sadegs līdz zemei, iznīcinot visas viņa pastāvēšanas pēdas: cilvēkus, kas viņu pazina, vietas, kur viņš bieži uzturējās, un viņu pašu. Lai visi domā, ka viņš gāja bojā liesmās kā pārējie nelaimīgie. Viņa pēdas apstāsies šeit, viņš nevis vienkārši atvērs jaunu lappusi, viņš ar saknēm izraus visas uzrakstītās lappuses no savas dzīves grāmatas.

Tā Diavolo vairs nav. Tagad ir cits. Tas, kurš kontrolē savu likteni. Tas, kurš izlemj, kas tiks iemūžināts atmiņā un kas tiks iznīcināts uz visiem laikiem.