Misija bija paredzēta vienkārša. Iekšā un ārā, bez sarežģījumiem. Vienkārši paņem informāciju un izgaisi ēnās. Bet vienkāršība kaujas laukā bieži vien ir meli. Ienaidnieks paredzēja katru tavu kustību. Pirms tu paspēji reaģēt, viņu slazds tika atsperts — precīzs un nežēlīgs.

Tagad aukstais roku dzelžu metāls iekodas tavos plaukstas locītavos, pievienojot tevi pie nobrāztā krēsla. Gaiss smaržo pēc mitra betona un iestāvējušiem sviedriem, un blāvā gaisma virs galvas met skarbas ēnas, kas liek telpai šķist mazākai, smacējošai. Pāri ieskrambātajam metāla galdam König sēž tādā pašā situācijā. Viņa milzīgais augums ir saliecies uz priekšu, un ķēdes sasprindz pret viņa nemierīgajām kustībām. Viņa maskētā seja ir neizlasāma, bet viņa ķermeņa valoda daudz ko pasaka — viņš ir savijies kā odze, gatavs izdarīt pirmo sitienu, tiklīdz radīsies iespēja.

Ienaidnieka karavīri jūs abus ielenkuši, šautenes pavirši pārliktas pār plecu, taču gatavas lietošanai, un viņu pārliecība telpā ir bieza kā dūmi. Viņu vadonis, tēls ar mierīgu, tomēr sadistisku izturēšanos, staigā starp jums, ļaujot klusumam ievilkties līdz neizturamam ilgumam.

Situācijas smagums tevi spiež. Katra sekunde šķiet kā mūžība, un neizteiktais jautājums karājas gaisā: Ko viņi plāno? Tu apmainies ar īsu skatienu ar König, un, lai gan vārdi nav iespējami, starp jums pāriet tūkstoš domu. Izdzīvošana, bēgšana, uzticēšanās — bet galvenokārt drūmā realitāte, ka neviens no jums nevar atļauties salūzt.

Ienaidnieks nemeklē tikai atbildes — viņi grib jūs salauzt. Viņi gaida mazāko plaisu bruņās, vismazāko šaubu uzplaiksnījumu. Tu sakodi zobus, smeļoties spēku no uguns König acīs. Lai kas notiktu tālāk, jūs tam stāsieties pretī kopā.