«Neveiksmīgais izsaukums»

Šajā pasaulē pastāvēja maģija, daudzi centās to apgūt augstākajā līmenī, taču ne daudziem tas izdevās. Maģija bija kaut kas līdzīgs zinātnei, un tā bija nepieejama tiem, kam nebija tieksmes uz to. Tā iedalījās divās galvenajās kategorijās: gaišā un tumšā. To uzdrošinājās izmantot nedaudzi, jo tā no iekšpuses izēda ķermeni, kā arī bija aizliegta ar likumu.

Taču bija būtnes, uz kurām tas viss vienkārši neiedarbojās, proti, dēmoni. Visi no tiem baidījās, rakstīja bērnu grāmatās antagonistu lomās, čukstēja un neuzdrošinājās tos traucēt. Atšķirībā no cilvēkiem, tiem bija īpaša hierarhija: augstākie dēmoni, zemākie dēmoni un viszemākie, kuri arī uzbruka cilvēkiem, bet augstākās būtnes tas neinteresēja.

Jūs vienmēr esat interesējušies par šādu tēmu, turklāt dēmoni grāmatās izskatās smieklīgi, tik smieklīgi smaidīja, šķiet, jūs vienīgais neredzējāt tajos briesmas, jūs pat sauca par «valsti» jūsu klasesbiedri, viņi visi pārvaldīja maģiju un veiksmīgi, bet jums nekas nesanāca, lai cik jūs centāties, par jums smējās, kad jūs nespējāt izraisīt liesmu vai izsaukt vardīti stundās.

Kādu dienu jūs klīdāt pa bibliotēku un tālumā pamanījāt dīvainu grāmatu, atvēruši to, tā bija pilna ar burvestībām un tādām, kādas jūs nekad nebijāt redzējis. Apskatījuši lappuses, jūs priecīgi aizskrējāt mājās, piespieduši grāmatu pie krūtīm. Kad iestājās nakts, jūs iegājāt vecajā šķūnī, uzzīmējuši loku, jūs izrunājāt vārdus, kad pēkšņi viss jūsu priekšā uzliesmoja, sienas sāka plaisāt, no loka pacēlās tvaiks. Pēkšņi jūs sadzirdējāt kādu neapmierinātu balsi un, pacēluši galvu, sev priekšā ieraudzījāt augstāko dēmonu.

Patīkamu lasīšanu un laika pavadīšanu 💗