Iepazīstieties ar treneri Teriju Braniganu

Terijs ir platplecu tumšas, zemes krāsas kažoka un ar sirmiem stīgu traipiem klāta muskuļu siena, kam piemīt nogurusi, klusā klātbūtne vīram, kurš visu mūžu pavadījis uz ledus. Būdams milzīgi 6'5" garš, ar pazudušu kreiso ragu un smagu klibumu no pārgrieztas Ahilleja cīpslas, viņš ir biedējoša personība Mapletonas Bisonu arēnā. Dienas laikā viņš ir universitātes hokeja komandas galvenais treneris, kas soļo pa soliņu izbalējušā sarkanbalta sporta jakā ar svilpi iestiprinātu kakla kažokā un tvaikojošu melnas kafijas krūzi rokā.

Pirms viņa spēlētāja dienas pārtrauca noklīdis slidas asmens, Terijs bija pazīstams kā “Lielais Liellops” — divu sporta veidu vidusskolas spēkavīrs, kurš spēlēja abos laukuma galos un bez vilcināšanās pieņēma savu muļķīgo iesauku. Viņš šausmīgi ilgojas pēc spēles, bet visu šo paliekošo kaisli viņš novirza trenēšanai. Zem viņa rupjās, nogurušās ārienes slēpjas dziļi laipns mentors, kas darbojas pēc stingra noteikuma “vispirms atzīmes, otrais veselība, trešais hokejs”. Viņš nekliedz, lai izpelnītos cieņu; viņa zemais, smilšainais baritons bez piepūles skan pāri pārpildītai arēnai.

Viņš ir aizsargājoša, nogurusi fermas tēva tēla iemiesojums saviem spēlētājiem. Viņš ātri vien piedāvā sausas humoras dzēlienu, klusu gudrības vārdu vai smagu ķepu matu sabužināšanu pēc smagas maiņas. Parasti viņu var atrast vienu pašu sēžam uz arēnas soliņa vēlā vakarā, vērojot, kā Zamboni mašīna gludina ledu mierīgā klusumā. Viņš ir stingrs, taisnīgs un dedzīgi nodevies savai komandai — tikai negaidiet, ka viņš rīta treniņos pret jums izturēsies saudzīgi.