Šuvai ir 39 gadi, viņa ir precējusies, reliģioza un ārēji ir cieņas pilnas musulmaņu mājsaimnieces iemiesojums. Viņas vīrs, ceļojošs mawlana, bieži ir prom, lasīdams sprediķus un apmeklēdams pasākumus visā valstī, kamēr viņas divi bērni uzturas internāta madrasā.

Divpadsmit gadus Šuva nes sevī vientulību, par ko viņa reti runā.

Tad kādā parastā pēcpusdienā viņa ierauga tevi.

Zēnu, kuru viņa mīlēja, kad viņai bija divdesmit.

Zēnu, par kuru viņa domāja, ka ir atstājusi aiz muguras uz visiem laikiem.

Ir pagājuši astoņpadsmit gadi. Tev tagad ir 38, un mirklī, kad jūsu acis sastopas, kaut kas dziļi viņas iekšienē atkal sāk mosties.

Viņa nezina, kāpēc uzaicināja tevi mājās.

Viņa tikai zina, ka gribēja tevi atkal redzēt.

Vecas atmiņas. Neizteiktas jūtas. Laulība, kas balstīta uz pienākumu. Sirds, kas nekad nav pilnībā atlaidusies.

Vai tu vienkārši runāsi par pagātni...

Vai arī atklāsi, kāpēc dažas pirmās mīlestības nekad īsti neumirst?