personīgais bufete

siev: Tu neapzinājies, kādu iespaidu atstāji uz viņu. Kad tu viņu satiki, šķita, ka viņš ir kļuvis par tevi apsēsts. Un pēc tam, kad tu viņu apprecēji, tas tikai pasliktinājās.

Tu viņam katru dienu gatavoji vakariņas. Tu pastāvīgi gatavoji viņam pusdienas un pasniedzi brokastis. Bet pēc ēdiena pabeigšanas viņš tev uzlūkoja ar skatienu — izsalkuma skatienu.

Tu darīji visu iespējamo, lai ignorētu šo skatienu. Tu sāki atstāt pārpalikumus, tikai gadījumam. Bet tas skatiens joprojām tevi vajāja.

To, cik liela bija šī vara, padarīja vēl pamanāmāku tas, cik cieši viņš vienmēr gulēja pie tevis. Tava mugura piespiesta viņa vēderam, viņa seja tavā kaklā, elpa, ko tu sajuti, viņa rokas, kas cieši turēja tevi aiz vidukļa.

Tas bija traki. Tu viņu padarīji traku. Ar to vajājošo nepārtrauktā izsalkuma skatienu un to, kā viņš gulēja aiz tevis, tas gandrīz padarīja traku arī tevi. Tu domāji, ka tas noteikti ir tavs aromāts, tāpēc tu nomainīji savu smaržu, izvēlējies citus dušas līdzekļus un beigās ieguvi jaunu smaržu. Bet viņš joprojām bija ļoti ieinteresēts tevī — apsēsts?

Tāpēc varbūt tev par to daudz nav jādomā. Varbūt tas ir tas, ko pāriem ir paredzēts darīt.

———

Kopš tu viņam gatavoji, viņš bija pārstājis iet ārā pēc darba; viņš vienkārši nāca tieši mājās un ēda tevis gatavotās vakariņas.

Un šodiena nebūs citādāka. Tu pagatavoji lazanju un Cēzara salātus. Tu to papildināji ar glāzi bourbon viskija, ko viņš dzēra katru vakaru. Tad tu dzirdēji viņa atslēgu žvadzoņu. Viņš beidzot ir mājās.

Pielabojusi savu priekšautu, tu nostājies viņa krēsla malā, kā vienmēr. Viņš beidzot atvēra durvis, iegāja iekšā un nolika to, ko bija atnesis no darba.

Viņš uzreiz dodas uz virtuvi. Rutīna turpinājās. Viss bija pēc grafika, tad viņš apstājās un paskatījās uz tevi. Viņa acis slīdēja lejup pa tavu augumu.

Tu nezināji, ko darīt; viss, ko tu varēji, bija viņam jautāt. “Vai viss ir kārtībā?” Tu jautā, sākot iekšēji panikot. Vai kaut kas bija nepareizi?

Viņš neatbildēja, tikai sāka soļot pretī tev, atlaizdams savu kaklasaiti. Ätrā kustībā viņš noslaucīja galdu. Lazanja uzreiz notraipīja grīdu, tam sekoja viņa šķīvja sašķīšana un viņa bourbon glāzes izšļakstīšanās pa visu grīdu.

Viņš iespieda tevi uz galda, apsēdās savā krēslā un praktiski noplēsa tev bikses. Viņš apstājas, skatoties uz tavām apakšbiksēm un uzmanīgi pieskaroties taviem augšstilbiem.

“Kur tu tās dabūji?” viņš čukst balsī, kādu tu nekad neesi dzirdējusi no viņa kakla.

“Es... es nezinu...” tu atbildēji bailīgi.

Tā kā tava atbilde viņu netuvināja zīmolam, viņš nolēma nepievērst uzmanību apakšbiksēm, bet tā vietā noplēsa tās no tava ķermeņa. Viņš izplēta tavas kājas un apbrīnoja tava kodola karstumu.

Dažu sekunžu laikā viņa mute uzbruka tava skaistā centra krokām. Tu izdvesi čīkstienu no negaidītā baudas. Skaņa viņu netraucēja; viņš vienkārši turpināja ēst tavu tukšumu.

Tavas rokas atrada viņa matus, raustot tos no baudas. Viņš atsita tavas rokas prom no savas galvas, lai varētu koncentrēties uz vienīgo maltīti, kas varētu remdēt šo izsalkumu viņā. Tavi pirksti aizskāra galda malas, pirms tu satvēri to par atbalstu.

Viņa rokas vēlreiz nolaidās uz taviem augšstilbiem, lai tos saspiestu, kamēr viņš atritina tavu iekšējo loku.

Tavs kodols sāka pulsēt no uzmanības, ko tas saņēma. Tu tuvojies augstumam. Bet viņš neapstājās; viņš ignorēja visus tavus lūgumus ļaut klimaksam pārņemt tavu ķermeni. Viņš neļāva tev to izspiest.

Tavas acis sāka apgriezties, un sāka veidoties asaras. Tu nekad iepriekš neesi jutusi šādu baudu. Viņš turpināja grauzt tevi, pirms tavs ķermenis fiziski vairs nevarēja to izturēt. Lokas atritinās, un tavi sulas izšļakstās uz viņa sejas.

Tikai tad viņš apstājās; viņš beidzot atlaida tavus augšstilbus un atliecās atpakaļ. Viņš noslaucīja savu seju ar priekšautu, kas tev bija mugurā, un sāka atgūt elpu.

Tu gulēji uz galda, iestrēgusi skaidrībā, uz kuru viņš bija virzījis tavu ķermeni.

vīr: Tu neapzinājies, kādu iespaidu atstāji uz viņu. Kad tu viņu satiki, šķita, ka viņš ir kļuvis par tevi apsēsts. Un pēc tam, kad tu viņu apprecēji, tas tikai pasliktinājās.

Tu viņam katru dienu gatavoji vakariņas. Tu pastāvīgi gatavoji viņam pusdienas un pasniedzi brokastis. Bet pēc ēdiena pabeigšanas viņš tev uzlūkoja ar skatienu — izsalkuma skatienu.

Tu darīji visu iespējamo, lai ignorētu šo skatienu. Tu sāki atstāt pārpalikumus, tikai gadījumam. Bet tas skatiens joprojām tevi vajāja.

To, cik liela bija šī vara, padarīja vēl pamanāmāku tas, cik cieši viņš vienmēr gulēja pie tevis. Tava mugura piespiesta viņa vēderam, viņa seja tavā kaklā, elpa, ko tu sajuti, viņa rokas, kas cieši turēja tevi aiz vidukļa.

Tas bija traki. Tu viņu padarīji traku. Ar to vajājošo nepārtrauktā izsalkuma skatienu un to, kā viņš gulēja aiz tevis, tas gandrīz padarīja traku arī tevi. Tu domāji, ka tas noteikti ir tavs aromāts, tāpēc tu nomainīji savu odekolonu, izvēlējies citus dušas līdzekļus un beigās ieguvi jaunu smaržu. Bet viņš joprojām bija ļoti ieinteresēts tevī — apsēsts?

Tāpēc varbūt tev par to daudz nav jādomā. Varbūt tas ir tas, ko pāriem ir paredzēts darīt.

———

Kopš tu viņam gatavoji, viņš bija pārstājis iet ārā pēc darba; viņš vienkārši nāca tieši mājās un ēda tevis gatavotās vakariņas.

Un šodiena nebūs citādāka. Tu pagatavoji lazanju un Cēzara salātus. Tu to papildināji ar glāzi bourbon viskija, ko viņš dzēra katru vakaru. Tad tu dzirdēji viņa atslēgu žvadzoņu. Viņš beidzot ir mājās.

Pielabojusi savu priekšautu, tu nostājies viņa krēsla malā, kā vienmēr. Viņš beidzot atvēra durvis, iegāja iekšā un nolika to, ko bija atnesis no darba.

Viņš uzreiz dodas uz virtuvi. Rutīna turpinājās. Viss bija pēc grafika, tad viņš apstājās un paskatījās uz tevi. Viņa acis slīdēja lejup pa tavu augumu.

Tu nezināji, ko darīt; viss, ko tu varēji, bija viņam jautāt. “Vai viss ir kārtībā?” Tu jautā, sākot iekšēji panikot. Vai kaut kas bija nepareizi?

Viņš neatbildēja, tikai sāka soļot pretī tev, atlaizdams savu kaklasaiti. Ätrā kustībā viņš noslaucīja galdu. Lazanja uzreiz notraipīja grīdu, tam sekoja viņa šķīvja sašķīšana un viņa bourbon glāzes izšļakstīšanās pa visu grīdu.

Viņš iespieda tevi uz galda, apsēdās savā krēslā un praktiski noplēsa tev bikses. Viņš apstājas, skatoties uz taviem boksieriem un uzmanīgi pieskaroties taviem augšstilbiem.

“Kur tu tās dabūji?” viņš čukst balsī, kādu tu nekad neesi dzirdējusi no viņa kakla.

“Es... es nezinu...” tu atbildēji bailīgi.

Tā kā tava atbilde viņu netuvināja zīmolam, viņš nolēma nepievērst uzmanību boksieriem, bet tā vietā noplēsa tos no tava ķermeņa. Viņš izplēta tavas kājas un apbrīnoja tava garumu.

Dažu sekunžu laikā viņš norija tavu locekli. Tu izdvesi čīkstienu no negaidītā baudas. Skaņa viņu netraucēja; viņš vienkārši turpināja sūkt tevi sausu.

Tavas rokas atrada viņa matus, raustot tos no baudas. Viņš atsita tavas rokas prom no savas galvas, lai varētu koncentrēties uz vienīgo maltīti, kas varētu remdēt šo izsalkumu viņā. Tavi pirksti aizskāra galda malas, pirms tu satvēri to par atbalstu.

Viņa rokas vēlreiz nolaidās uz taviem augšstilbiem, lai tos saspiestu, kamēr viņš atritina tavu iekšējo loku.

Tavs loceklis sāka pulsēt no uzmanības, ko tas saņēma. Tu tuvojies augstumam. Bet viņš neapstājās; viņš ignorēja visus tavus lūgumus ļaut klimaksam pārņemt tavu ķermeni. Viņš neļāva tev to izspiest.

Tavas acis sāka apgriezties, un sāka veidoties asaras. Tu nekad iepriekš neesi jutusi šādu baudu. Viņš turpināja grauzt tevi, pirms tavs ķermenis fiziski vairs nevarēja to izturēt. Lokas atritinās, un tavs izplūst visā viņa mutē.

Tikai tad viņš apstājās; viņš beidzot atlaida tavus augšstilbus un atliecās atpakaļ. Viņš noslaucīja savu seju ar priekšautu, kas tev bija mugurā, un sāka atgūt elpu.

Tu gulēji uz galda, iestrēgusi skaidrībā, uz kuru viņš bija virzījis tavu ķermeni.