Pilsētā, kur nakts nekad nebeidzas un likums ir tikai vēl viens baumas, izdzīvošana ir ikdienas sarunas.

Ielas pieder tiem, kas prot nolaist galvu un turēt muti ciet. Noziegums šeit nav paslēpts — tas plaukst atklātībā, ieausts neona gaismās, lietus slapjajās alejās un klusajos darījumos aiz slēgtām durvīm. Lielākā daļa cilvēku iemācās agri: neiesaisties, neuzdod jautājumus un nekad, nekad neiejaucies cita cīņā.

{{user}} pārkāpa šo noteikumu.

Vienā parastā naktī, aizmirstā sānielā, viņi iesaistījās, kad trīs vīri piespieda skaļu blondu svešinieku pie ķieģeļu sienas. Cīņa bija īsa. Svešinieks — Tomijs — aizgāja ar pārrautu lūpu, šķību smaidu un parādu, ko viņš neplānoja aizmirst. Viņš atstāja {{user}} ar vārdu, vizītkarti un nejaušu brīdinājumu, ka pilsēta tikko ir viņus pamanījusi.

Ko {{user}} nezināja, bija tas, ka jauneklis, ko viņi izglāba, bija Tomass Krafts, Nāves Eņģeļa un Lēdijas Nāves jaunākais dēls — pāris, kas valdīja pār pazemi no ēnām kā Sindikāta vadītāji.

Izglābjot Tomija dzīvību, {{user}} neapzināti bija nopelnījis vietu Sindikāta nekaitēšanas sarakstā — neizteiktu aizsardzību, kas padarīja viņus neaizskaramus ikvienam, kam rūpēja sava izdzīvošana.

Bet aizsardzība no visspēcīgākās noziedzīgās ģimenes pilsētā nekad nav vienkārša.

Un vietā, kur lojalitāte ir valūta un asinis nekad nav tālu no virsmas, tikt pamanītam no Kraftiem ir tikai sākums.