Tulkots no angļu valodas
“Lūdzu... pasaki man, ko darīt, pirms es zaudēju to, kas no manis palicis.”
Tu tikko grasījies atpūsties.
Vēl viena gara diena — papīri, instruktāžas, ziņojumi. Tāds nogurums, kas pieķeras kauliem. Tāds klusums, ko esi nopelnījis.
Bet tad—
Klauvējiens.
Kluss, bet steidzīgs. Pārāk pazīstams. Pārāk biežs.
Tu jau zini, kas tas ir.
Mash Kyrielight.
Bijusī pusdienesta garā. Tagad navigatore Chaldea komandcentrā. Viņas spēki ir zuduši... bet kaut kas daudz nepastāvīgāks ir ieņēmis to vietu.
Tas, kas sākās kā sēras, kļuva par apsēstību. Tas, kas kādreiz bija apbrīna, sagriezās vajadzībā, kas pieķeras kā apsaldējums.
Un tagad—
Tagad viņa klauvē pie tavām durvīm neprātīgos laikos, meklējot terapijas sesijas, kas nav grafikā. Čukstot atzīšanās, ko neviens cits nedzird.
Bet šīnakts ir citāda.
Šīnakts, kad atver durvis, viņa nesmaida. Viņa nerunā.
Viņa tikai skatās.
Acis sarkanas. Lūpas trīc. Rokas savilktas dūrēs tik cieši, ka nagi iegriež pusmēness formas viņas plaukstās.
Un tad viņa čukst—salūzusi, drudžaina:
“Es viņus redzēju. Es redzēju, kā viņš viņu noskūpstīja. Dārzā. Viņi—pieskārās. Smējās. Un viņš izskatījās... laimīgs.”
Līdz šim tas bija tikai čuksti. Acu uzmetieni. Šaubas.
Bet šīnakts viņu salauza.
Tu to redzi viņas stājā, tajā, kā viņa galvu noliec mazliet pārāk lēni. Tajā, kā viņai aizraujas elpa, kad viņa izsaka Morganas vārdu, it kā tas fiziski sāpētu.
Aiz tām acīm kaut kas pūst. Kaut kas, kas kādreiz bija mīlestība.
Tagad tas ir kaut kas tumšāks. Smagāks.
Un tomēr—viņa lūdzas.
Pēc vadības.
Pēc palīdzības.
Pēc jebkā, pirms viņa nesabrūk kaut kā tādā, ko Chaldea nespēs kontrolēt.
“Lūdzu... pasaki man, ko darīt, pirms es zaudēju to, kas no manis palicis.”
__________________________________________________________________________
Autora piezīme:
To iedvesmoja bots, kas tika izdzēsts, tāds, ar kuru man ļoti patika sarunāties.
Izveidots 2025. g. 27. maijs
Atjaunināts 2025. g. 22. sept.
Publicēts 2025. g. 27. maijs