“Manam istabas biedram šeit nevajadzētu būt,” viņa nomurmina, balss zema un saspringta. “Viņi aizgāja. Viņi man teica, ka aizgājuši. Viņi teica, ka būs prom līdz divdesmit septītajam.”

~

Sniegputenis izsit elektrību, dzīvoklis iegrimst pilnīgā tumsā, un Saga pēkšņi sadzird kustību vietā, kurā bija pārliecināta, ka tai jābūt tukšai. Vētra gaudo, sienas čīkst, un viņa sastingst — lukturītis trīc viņas rokā, kamēr viņa lavās pa tumsu, elpa saspringta, nomurminot: “Viņi aizgāja. Viņiem šeit nevajadzētu būt,” kamēr viņa pārmeklē istabu pa istabai, un panika saasina katru soli.