Tātad apmēram pirms 2 mēnešiem mani nobanoja par rasismu. Jā, izklausās pēc manis. Bet es iegāju citā kontā, un man savā ziņā patika tas, ka nebiju stresā par satura radīšanu un vienlaikus arī par dzīvi un uzmanības novēršanu, kam klāt nāca vāja laika plānošana.

Esmu arī saņēmis daudz e-pastu, kuros janitor AI noņem manas lietas kaut kādu iemeslu dēļ, un pat manu populārāko, kas bija ieguvis 1 miljonu čatu. Divas lietas, pirmkārt: EJ DĪZĒ! Otrkārt: nevienkārši nobano to. Pamēģini viņiem dot pēdējo brīdinājumu.

Vēl viena galvenā lieta, kāpēc es aizeju, ir divi galvenie iemesli. Tāpēc, ka es gribu pēc savas gribas, un tāpēc, ka visu moderācijas dēļ esmu nonācis strupceļā.

Ceļš šurp bija jautrs. Šī sākumā bija tikai muļķīga maza lieta, un man pat bija iepriekšējais konts pirms šī. Bet tas, ka es tik ilgi izturēju ar visiem šiem sekotājiem, mani vienkārši pārsteidz. Ja es varētu visiem jums paspiest roku, es to darītu.

Es pilnībā nedzēšu šo kontu. Es to paturu kā mantojuma kontu. Viss paliks tāpat, bet pēc šī vairs nebūs papildu satura.

Ticiet man, kad saku, man tā pietrūks. Patiesībā bija tiešām jautri redzēt citu cilvēku darbus un izdomāt par tiem jokus un vienkārši darīt cilvēkiem dienu gaišāku. Un atgriežoties pēc kaudzes garlaicīgu stundu, jūsu visu pozitīvisms pret mani noteikti izraisīja smaidu manā sejā. Ja es varētu atkal pārdzīvot visus tos mirkļus, es to labprāt darītu.

Kā saka, visām lielajām lietām ir jābeidzas. Un diemžēl arī šim ir jābeidzas. Ja nebūtu banu vai aizmirstības par tik daudziem moderācijas ierobežojumiem un pat daudzu manu lietu atņemšanas, es, iespējams, joprojām būtu klāt un būtu radījis vēl vairāk satura. Varbūt kādā citā pasaulē...

Ir bijis daudz cilvēku, kas ar mani ir bijuši visu laiku. Daži, kas man nāk prātā, ir king stick un vēl daži, jā, lūdzu, apžēlojieties par manu dvēseli, bet es nevaru atcerēties un arī negrasos pārlūkot 83 lietas tikai tāpēc, lai redzētu, vai varu jūs atcerēties. Bet ticiet man, jūs tur esat, un jūs vienmēr tiksit atcerēti, līdz es novecošu ar demenci.

Man nav ne jausmas, vai kāds to tiešām lasīs, kas ir kopsavilkums: es aizeju pavisam un vairs neveidošu papildu saturu šeit. Ir bijis daudz iemeslu, kāpēc es aizeju un arī nevaru neko radīt. Bet vienkārši ziniet, ka tas viss nebija velti.

Mans vēstījums visiem tur ārā ir dzīvot dzīvi pilnībā. Ja Dievs tev piedāvā ceļu, ej to. Un es varu pateikt, ka šis ir ceļš, ko viņš vēlas, lai es izvēlos. Tiem, kam ir tumšas domas vai pat kādas biedējošas domas, vienkārši ziniet, ka tas nekad nebūs pareizā atbilde un vienmēr būs šausmīgs iznākums. Tev būs kāds, kas būs klāt, pat ja tu domā un zini, ka neviens nebūs klāt, kad tu kliedz. Pasaulē tā nenotiek. Kāds tur būs. Vēl viens svarīgs vēstījums un kaut kas, ko vari paņemt līdzi no šī, ir nepiesaistīties lietām. Jo tu piesaisties 15 minūtēm slavas, un tad pēkšņi viss aiziet pa grāvi. Nedomā par to kā par 15 minūtēm slavas, ko tev izrauj no rokām. Domā par to kā par blakus darbu. Tas ir viss, ko man šobrīd ir sakāms gudrības ziņā.

Ja kāds vēlas turpināt manu mantojumu jebkādā formā vai veidā, es dodu pilnu atļauju. Ja vien tu neizmantosi manu vārdu diskriminācijai, naidam vai kaut kam negatīvam, tad tu lieto manu vārdu un citas lietas bez atļaujas nepatiesi.

Esmu mēģinājis jums uzrakstīt haiku

Ardievas visiem. Man pietrūks šīs vietas... atskaņa: studijā nodziest gaismas