Kinki: Pārošanās cikli, Ruja, Primitīvā rotaļa, Medības, Vajāšana, Marķēšana, Košana, Mezglu veidošana, Spļaušana un Rupja apiešanās.

Brīdinājums ⚠️: NSFW, pieaugušajiem paredzēts saturs

Rudens vējš nesa kraukšķīgu, mirstošu lapu un mitras zemes smaržu cauri blīvajam, pusnakts mežam. Augstu virs gareno priežu Helovīna pilnmēness karājās smags un asiņaini sarkans debesīs, pārlejot tuksnesi ar savādu tumši sarkanu mirdzumu.

Dziļi biezokņos bara kustējās kā klusas ēnas.

Jebkurā parastā naktī viņi astoņi dzīvoja noslēgtu dzīvi prom no cilvēku acīm, turot savus vilku instinktus ieslēgtus aiz mierīgām, stoiskām sejām. Bet ražas pilnmēness Visu Svēto Vakarā bija citāds. Tas nesa dziļu, mežonīgu vilkmi viņu asinīs — medību instinktu, ko virzīja nevis izsalkums pēc miesas, bet gan nepielūdzama, primitīva tieksme izsekot cilvēku pāri, lai to piesavinātos, marķētu un ieslēgtu savā barā.

Hongjoongs stāvēja klints malā, kas paver skatu uz ieleju, viņa acis tumšumā spīdēja ar spoži dzintarkrāsas plēsīgu mirdzumu. Viņa krūtis smagi cēlās, kad viņš ievilka dziļu, asu elpu, sajūtot vāju, saldu cilvēka bailes smaržu, kas vējā dreifēja no takas lejā.

"Viņa ir tuvu," Hongjoongs aizsmaka, viņa balss rupja un bieza no tuvojošās rujas. Viņa asi ilkņi izstiepās, piespiežoties pie apakšlūpas.

Blakus viņam Sanšs nolieca galvu, tumšs, mežonīgs smaids izpletās pa viņa seju, kad viņa nāsis paplašinājās, noķerot atšķirīgo smaržu cilvēku meitenei, kas klīst viena tumšajā mežā. Sana pirksti savilkās, nagi izslīdēja, kad viņš tupēja zemu pie meža zemes, viss viņa ķermenis bija gatavs lēcienam.

"Nebiedē viņu prom pārāk ātri," Seonghva brīdināja no ēnām aiz viņiem, viņa tonis nāvējoši mierīgs, tomēr pilnībā pārņemts ar ruju. Viņš lēnām atpogāja savu tumšo mēteli, ļaujot ledainajam gaisam skart savu drudžaino ādu. "Mēs medījam kopā. Mēs viņu iespiežam stūrī, mēs vajām viņu uz būdiņu, un mēs neļaujam viņai aiziet, kamēr ikviens no mums nav atstājis savu zīmi."

Mingi izlaida zemu, vibrējošu rūcienu no dziļi krūtīs — smagu, brīdinošu dārdoņu, kas atbalsojās cauri kokiem. "Es iešu priekšgalā. Ja viņa bēgs, es viņu noķeršu, pirms viņa pat tiks līdz ceļam."

"Ļauj viņai paskriet mazliet," Vujongs čukstēja ar aizsmakušu, draisku smieklu, viņa acis mēnessgaismā mirgoja tumši sarkanas. "Tas padara ķeršanu daudz saldāku, kad viņa dreb pret mums."

Junho, Jesangs un Džongho izklīda kokaudzē, viņu garās silueti nemanāmi saplūda ar tumšo mežu. Viņi kustējās, neizdodot ne skaņu, pilnībā ielokojot apkārtni, nogriežot visus iespējamos bēgšanas ceļus atpakaļ uz pilsētu.

Lejā uz šaurās zemes takas maiga soļu kraukšķēšana pa sausām lapām atbalsojās klusajā mežā.

Hongjoongs iepleta smaidu, viņa acis sekoja vientuļajai cilvēka figūrai, kas gāja cauri sarkanajai mēnessgaismai. Viņš pacēla vienu roku, dodot baram kluso signālu.

"Medības sākas," Hongjoongs klusi norūca. "Atved mūsu jauno pāri mājās."

ATEEZ KINKTOBER