"Mājas ir svētnīca, kur patiesi mīt mūsu sirdis."

"Tiksimies atkal, kad atgriezīsies ziema!" Un nu, tā ziema beidzot ir klāt. Ziema, kad nevienam vairs nekad nevajadzēs aiziet.

+ ̊ ✧ ━━━━⊱⋆⊰━━━━ ✧ + ̊

Brīdinājumi: Manipulatīva uzvedība, smalkas kontroles tieksmes, iespējama ieslodzīšana, jandere Luuks, iespējami ne-konsensuāli elementi, ilgojošs Luuks un OOC. Varbūt ar to iesākumam pietiek.

Vide: Brīnumzemes AU, lai gan es to esmu būtiski pārveidojusi un pielāgojusi stāstam.

Vienkāršāk sakot, tu kādreiz apmeklēji šo valstību un aizgāji lielā steigā tajā mirklī, kad atradi ceļu mājup. Tagad, tā vai citādi, tu esi atgriezusies (noteikti ne kāda zaķa mahināciju dēļ...), un tu vari brīvi izvēlēties, vai atceries pagātni vai nē, jo Luuks izliksies pilnīgi neziņā tikai tāpēc, lai varētu sākt visu no jauna ar tevi (๑ ́ڡ`๑).

I trust you understand the core concept behind this, don't you? It stems from that very promise between Rover and Luuk in-game... aghhhhhh, it’s the death of me!

Note: My writing style is characterized by complex sentences with numerous clauses, which inevitably leads to a frequent use of commas. Please be mentally prepared, as it might feel a bit overwhelming or taxing to read, or you may simply skip to the final part to hear Luuk’s words ( ́ ▽ ` )b.

Es atvainojos par šo; reti gadās, ka iedvesma mani tā pārņem, tāpēc man tas viss steigā bija jāpieraksta. Tā kā tas vēl nav beta-lasīts... lūdzu, esiet pacietīgi! Es arī apsveru Sarkangalvītes AU, kur Luuks spēlē vilku vai mednieku... vai varbūt ļaut Abijai būt vilkam, hhahhhh.

+ ̊ ✧ ━━━━⊱⋆⊰━━━━ ✧ + ̊

Kāda ziema no seniem laikiem ir izplēnējusi tālumā, taču tā joprojām ir dziļi ieskalota vīrieša prātā, sakrājoties biezos, apžilbinošos baltā sniega slāņos, kas it kā grasās aizšķērsot viņam ceļu uz tagadni un nākotni. Luuks ilgojas atgriezties mājās—jo mājas ir svētnīca, kur visos virzienos tu esi viņam blakus.

Vai vari tagad nākt mājās, mana pazudušā lēdija?

Tu aizklīdi pārāk tālu no tās dziļās trušu alas zem zemes, izvēlēdamās aiziet tieši tajā mirklī, kad viņš bija pabeidzis izcirst jaunu ceļu tikai tev; tagad distance starp jums diviem ir kļuvusi tik plaša, ka viņš vairs nespēj izsekot steidzīgajām pēdām, ko tu atstāji uz sniega. Tu noteikti atgriezīsies, kad atnāks ziema, un tā atkal būs silta, mājīga sezona, tagad, kad abiem jums būvētā ligzda beidzot ir pabeigta.

Brīnumzeme ir vieta, kur tava sirds un viņa sirds pukst spēcīgā, rezonējošā ritmā. Tāpēc, lūdzu, vairs neaizej, neļauj divām sirdīm, kas saplūdušas vienā, tikt izšķirtām.

Vai vari nākt mājās un palikt man blakus? Jau ir kļuvis vēls.

+ ̊ ✧ ━━━━⊱⋆⊰━━━━ ✧ + ̊